9. A. 1600. J. Ramanis Bērzaunē. LP, V, 310 (138, 2).

Muļķītis aizvedis vēršeli pie veca bērza pārdot. (Gaŗām ejot bērzs viņam uzplījoties vēršeli pārdot.) Otrā dienā gājis bērzam naudu prasīt; bet bērzs nedevis. Nu sadusmojies, teikdams : "'Tu apēdi manu vēršeli, kauli vien palikuši, un nemaksāsi - cirtīšu nost tevi!" (Īstenībā vilki esot apēduši vēršeli.) Nocirtis. Bet no veca stumbra izbiruši zelta gabali. Tos salasījis pilnu kabatu vēl palicis. Mājā gudrie brāļi taujājuši, kur zeltu esot ņēmis? "Bērzs samaksāja par vēršeli!" šis atteicis. Gājuši raudzīt un, pareizi: vēl bijis tur zelta diezgan. Gudrie salasījuši zeltu un nu visi trīs gājuši mājā. Bet ceļā satikuši kungu. Kungs prasījis: Ko nesat svārkos?"

"Sēnes!" gudrie atbildējuši.

Bet muļķītis pasmējies: "Aplam sēnes -tie jau zelta gabali!"

Kungs, to padzirdējis, gribējis muļķītim atņemt zeltu, bet muļ ķītis, ar cirvi gaiņādamies, trāpījis ar asmeni kungu un nogalinājis. Gudrie brāļi ievilkuši kungu pagrabā un ātrumā nokavuši āzi. Kamēr muļķītis gulējis, aprakuši citur un pagrabā nolikuši āzi, ieteikdami muļķītim, ka viņš āzi nokāvis un nevis kungu. Muļķītis ticējis. Vēlāk ļaudis prasījuši muļķītim: "Kādēļ nokavi kungu?"

Bet muļķītis vedis pagrabā āzi rādīt: "Vai tāds bija jūsu kungs?"

Piezīme. Jaun - Rozē D. Ozoliņš uzrakstājis tā. Muļķis atdevis vēršeli bērzam. Pie bērza bijis vecs sapuvis celms. Kad gājis bērzam naudu prasīt par vēršeli, tad bērzs atbildējis, lai prasot vecajam celmam. Muļķis prasījis celmam: «Vai tavs vecais tev nedod naudu?" Celms neatbildējis. Nu zvēlis celmam tā, lai izput, un tad naudu dabūjis tur apakšā. Bet, naudu mājā nesot, vecais aizstājies ceļā, prasīdams: «Dod vienu sauju atpakaļ Muļķis iedevis to sauju - vecais vēl prasījis. Nu, zvēlis arī vecajam un nositis. Veco apracis sētsvidū pie loga; bet brāli vecā vietā ierakuši āzi, ko muļķis noturējis par veco. L. P.