11. A. 1600 A. Gari-Juone no 42 g. vecās P. Pūrmalītes, Dricēnos. Latvju kultūras kr.

Dzeivuoja treis bruoļi, divi beja gudri un vīns duračiņš. Gudrī bruoļi syutīja duraciņu, lai jis īt uz mežu kū navīn nūgyun, nūsyt un atnas jīm : voi kaidu zači, voi putnu. Aizīt jis vīnu dīnu uz mežu, nūstaigoj un nikuo naatnas; bruoļi jū lomoj, kam nikuo naatnas nu meža. Utrā dīnā jis taipat izzastaigoj pa mežu un nikuo naatnas; bruoļi vēļ vairuok jū sabar. Kur tod jis nūgyus zači voi kaidu putnu? Trešā dīnā jis, staiguodams pa mežu, īrauga vacu popu un soka: "Nyu es tevi sagyušu, byus man kū nūnest bruoļim!"

Duraciņš nūsyt popu, līk uz placim un atnas bruoļim. "Šate, sacījat, ka es nikuo navaru nūgyut un nūsist."

Bruoļi puorsabeida un dreižuok aiznas popu uz pierti, paceļ greidu un ībuož zam greidas. Popa sētnīki meklej pa vysu mežu, bet nikur navar atrast, nūskumst un sataisa bēres. Uz bērem pasauc vysus apkuortējūs dzeivuotuojus, aizīt i duraciņš ar sovim bruoļim. Bērēs vysi suoc ēst, dzert un sareibst. Duraciņš soka: "Dzert to vysi dzer, bet popu man vīnam vajadzēja nūsist, tod nikas man napaleidzēja!"

Tū izdzierduši popa bārni, saskrēja ap duraciņu un soka: "Ka tu jū nusyti, kur tod tu jū lyki?"

"Piertī zam greidas pabuožu," atsoka duraciņš.

Duraciņa bruoļi puorsabeida, atskrīn dreiži uz sātu nūkaun uozi un pabuož piertī zam greidas popa vītā. Bērinīki ar duraciņu īt uz pierti, duraciņš paceļ greidu un prosa: "Jyusu popam buorda beja?"

"Beja," atsoka jī.

"A rogi beja?" vaicoj tuoļuok duraciņš.

"Ei pļuopa, kurs tod cylvāks ar rogim?" atsona bērinīki.

"Četras kuojas arī beja?"

"Nabeja!"

"Zynoms beja."

"Auss beja?"

"Acs arī beja?"

"Beja."

"A daguns beja?"

"Beja."

Un jipa arī beja?"

"Na, jipas gon nabeja," atsoka jī.

Duraciņš izvalk nu greidas zamūškas uozi.