14. A. 1600. 1535. Kristaps Žvingulis, Vētrenieku pag. A. Bī1enšteina kr. L. P. VI, 896 (133, 7).

Vienam tēvam trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Tēvs mirdams iesēja ceļa malā zirņus; bet zirņus katru nakti noēda. Vienu vakaru vecākais dēls gāja zirņus sargāt, bet pārnāca atpakaļ, teikdams, ka tai naktī neviens zirņus neēdis. Otru nakti gāja otrs brālis, tam tāpat. Trešo nakti ies muļķis. Rītā pārnāk mājā, brāļi taujā: "Ko laba noķēri?"

Vilku !"

"Kur viņu liki?"

"Nopēru, nopēru - palaidu vaļā!"

Ceturto nakti muļķis atkal iet zirņus sargāt. Rītā brāļi taujā: "Ko laba noķēri?"

"Zaķi!"

"Kur tu viņu liki?"

"Nopēru, nopēru - palaidu vaļā!"

Piekto nakti atkal iet sargāt. Rītā gudrie taujā: "Ko nu laba noķēri?" "Kaimiņu veco māti!"

"Kur tu viņu liki?"

"Pēru, pēru - nositu, iemetu ceļa grāvī!"

Brāļi vaimanā: "Vai Dieviņ, vai Dieviņ. ko nu tu esi padarījis!"

Bet muļķītis mierina: "Kuš, kuš! dodiet tikai man zirgu -būs labi!"

Kamēr šie zirgu jūdz, muļķītis salasa pilnu kurveli pau&127;tu, iesēdina nosisto veco māti ratos, iekrauj pautu kurveli klēpī un brauc pilsētā tirgoties.

No šīs vietas gluži kā citos variantos: tur muļķītis (ka vecā māte sista) pārved daudz naudas no pilsēta. Brāļi ved arī sievas nosistas, bet tos gandrīz cietumā iemet. Nu brāļi atriebjas muļķītim, ved maisā slīcināt, pie kroga miesnieks dzen lielu baru vēršu. Tas izdzird, ka šo rītā par ķēniņu celšot, lien tas maisā, bet muļķītis pārdzen vēršus mājā un saka, ka ezera dibinā atradis. Brāļi lec ezerā un noslīkst.