Vīnu reizi senejūs laikūs dzeivuoja pi vīna mīsteņa vīns boguots muižynīks. Jis beja naseņ preceits un pi juo beja sīva cīši skaista. Itymā pat mīsteņī beja krīvu bazneica un pi tuos bazneicys dzeivuoja div popi: vīns vacuoks un ūtrs jaunuoks. Popi jau, kai ļauds uiceiti (mācīti), ar tymsu nauiteitu zemnīku nikaidys draudzeibys nagribēja voduot, a vysvairuok pa vokorim staiguoja uz muižu pi muižynīka gostūs, un taipat tīm popim brīsmeigi patyka muižynīka sīva. Jī īzamīļuojās un staiguoja uz muižu kotru dīnu. Muižynīks daudz reižu kur braukuoja, bet sīva, palykuse muojuos, vys ar popim laiku puorvedja. Ļauds jau suoka daudz kuo runuot. Daguoja muižvnīkam ausīs itei runa un muižynīks sadūmuoja, ka vajag jam pasarguot sīvu un tai pat popus.

Vīnu reizi muižynīks runoj uz sovu sīvu tai: "Es šudin braukšu tuoļi uz trejim dīnom, au tu, sīveņ, verīs, kab vyss byutu sātā labi."

"Ok, veireņ! byus vyss labi, brauc, brauc ar Dīvu!" Tai sīva pavadēja sovu veiru un zyna, ka jis atbrauks tikai par treis dīnys. Jei tū dīnu īdevja zynuot popim, kab jī atītu vokorā pi juos gostūs: Popi ari apsūlējās byut vokorā, un tū pat dīnu pi popu atbraucja gostūs vīns nu cyta mīsteņa pops. Atīt vokors, popi divējūs sazalasējās īt gostūs pi muižynīka sīvys, a tū popu, kurijis beja atbraucis nu cyta mīsteņa, pametja sātā gulātu.

Atīt popi pi muižynīka sīvys, tī jī dzer brandīņi un bučuojas ar skaistū sīvu. Taišņi tymā stracī, kod jī bučuojās, atbrauc pa kluseņem pats muižynīks, īīt sovā muojā un vysu redz. Rozadusmuojās muižynīks uz popim, satvēra pištoli un nūsuovja abadivējus popus. Kū tagad darēt muižynīkam? Popi nūsauti! Vaidzeis par jīm dūt atbildi. Sēd un dūmoj golvu nūlaidis muižynīks. Taišņi ap tū laiku, kod muižynīks dūmuoja, kū darēt, nazkas pi durovu klaudzynoj. Nūsabeida muižynīks, un pats sevī parunuoja: "Jau īt pēc manis!" Daīt muižynīks pi durovu un vaicoj: "Kas tī par ļaudim?"

Nu uorīnis skan bolss ceļaveira: "Es esmu ceļaveirs, lyudzu īlaist uz naktis muoju."

Muižynīks īlaidja ceļaveiru un verās, ka ceļaveirs ir jaunais puiss un var redzēt, ka vēl styprs. Ceļaveirs prosa nu muižynīka kū nebejs paēst. Muižynīks īdevja ceļaveiram ēst un taipat pascēja: "Tu esi styrais puiss, es tev īdūtu daudz naudys un tai pat pīdzirdētu ar brandīņi, bet tu sataisi man vīnu dorbu, bet kab nikas nikuo par itū nazynuotu."

"Labi, kungs, kū tu gribi, es vysu varu pataisīt un par tū nikas vairuok nazynuos, kai tu un es."

Muižynīks par tū laiku, kod ceļaveirs dzēra un ēdja pajāmja tūs popus, nūsystūs, īvylka vīnā kambarī, vīnu izlyka uz gultys, a ūtru zam gultys. Kod ceļaveirs labi izdzēra, muižynīks jū īvedja tymā kambarī, paruodēja tū nūsystū popu un taipat rozstuostīja, kas nūtyka: par kū jis jū nusuovja. Muižynīks runoj ceļaveiram, kab jis nūnastu itū popu uz upi un nūsleicynuotu.

"Labi!" pascēja ceļaveirs. "Tiuleņ es jū nūnesšu pi Abragama uz olu."

Upe nu muižys beja natuoļi bet ceļš uz upi guoja taišņi pi pošys krīvu bazneicys, a tī staiguoja naktis sorgs. Ceļaveirs pajāmja uz placu tū nūsystū popu un nūnesja uz upi sleicynuot. Ceļaveirs nas tū popu pi pošys bazneicys, a naktis sorgs īraudzēja, ka nazkas īt un nazkū nas. Sargs vaicoj: "Kas tī par ļaudim?"

Ceļaveirs atbilda: "Čorts popu nas."

Naktis sorgs drusku nūsabeida, bet golu-golā palyka mīrā. Ceļaveirs atnezja popu uz upis tyltu un nu tylta īsvīdja upē, a pats prīceigs īt uz muižu. Ap tū laiku, kod ceļaveirs nosuoja tū popu, muižynīks izvylka nu gultys zamaškas ūtru popu un taipat nūlyka uz gultys. Atīt veirs un runoj. "Nu, kungs, tagan vairuok nikuo, īsvīžu popu upī."

Muižynīks runoj uz ceļaveiru: "Kai že tu nesi, ka pops uz gultys gul?"

Ceļaveirs pazaver: jā, pops guļ uz gultys. "Ak tu, naškeists gors, tak tu atpaka&127; atguoji pēc manis!"

Satvēra ceļaveirs otkon popu aiz motu un lyka sev uz placu, nas otkon uz upi sleicynuot. Jis otkon nas popu pi pošys bazneicys, otkon īraudzēja naktis sorgs, ka tī nazkū nas. Otkon naktis sorgs vaicoj: "Kas tī par ļaudim?"

Ceļaveirs jam atbilda: "Čorts popu nas."

Nūsabeida naktis sorgs un dreižuok nūskrēja uz muojom, kur dzeivoj popi, pazavārtūs, vai sātā popi. Atīt sorgs uz popu muoju, verās, ka popu nav sātā, a guļ tikai tys pops, kurs ir atbraucis nu cyta mīsteņa. Kū darēt sorgam? Jis tiuleņ pacēļa nu mīga itū svešū popu un rozstuostēja, ka jis redzēja, kai čorts nosuoja popus. Svešais pops pazacēļa nu mīga un vaicoj, kur popi nūguoja vakorā. Sorgs jam rozstuostēja, ka popi staigoj uz muižu. Svešais pops tiuleņ lyka sorgam atnest nu bazneicys tū zalta komžu un taipat kadzilu. Sorgsi tiuleņ izpildēja pavēli popa un atnesja zalta komžu un kadzilu. Svešais pops apvylka zalta komžu pajāmja rūkuos kadzilu un nūguoja uz muižu. Atīt jau pops uz muižu un lein pa trepi uz muižynīka muoji, a ar tū kadzilu vys svaida uz prīšku, kab dumi tyktu pretim juo. Bet taišņi, kod pops iein pa trepi, ceļaveirs jau īt uz muižu pi muižynīka sajimt tū nūpelneitū naudu, verās ceļaveirs, ka pa trepim otkon pops lein jau ar apylktu komžu un taipat ar kadzilu rūkuos. Ceļaveirs aizklīdzja: "Ak tu, naškeists gors, ar lelym motim! Tu otkon tja un vēl gribi paprīšku manis tikt."

Satvēra ceļaveirs popu aiz motu un suoka jū ar kuloku svetēt. Pops klīdz, cik pi juo ir spāka, bet itys ceļaveiram nikuo. Jis tiuleņ jū satvēra un uz placu, nas uz upi. Pops klīdz un lyudz ceļaveiru, kab jū atlaistu, bet veirs vairuok klausēt nagrib. Jis nas popu otkon pi bazneicys, pops klīdz, a naktis sorgs kai izdzierdēja, ka čorts nas trešū popu ar vysu zalta komžu un kadzilu, sorgs nūsabeida un nūskrēja, kur juo acs vērās, un vairuok atpokaļ naguoja. Ceļaveirs atnezja dzeivū popu uz tyltu upis un īsvīdja upī, vēļ pazavēra, kai pops nūguoja upis dziļumā. Atīt ceļaveirs pi muižynīka un runoj: "Ak, kungs, kab es zynuotu taidu popu, es nikod taidys dareišonys uz sova kokla napajimtu. Jis mani trešū reizi labi pīvolkuoja, tagan to jis vairuok naatīs.

Muižynīks tja nu reizis pazyna, ka ceļaveirs dzeivū popu ar nūvylka uz upi un nūsleicynuoja, bet darēt nikuo. Jis nikam ni vuorda napasacēja, pīdzirdēja ceļaveiru un aizmoksuoja jam par dorbu divdesmit pīci rubļi. Ceļaveirs nūguoja pa sovu ceļi prīceigs, a par popim, kur jī vysi propula, vēl tagan nikas nazyna; taipat par tū naktis sorgu, kurs nūskrēja nu bailis nazyn kur. Muižynīks vēl tagan dzeivoj mīrīgi sovā muižā.