3. A. 1601. A. Gaiduļs Rēzeknes Ozolmuižas pag. Latvju kultūras kr.

Senejūs laikūs vīnā mīsteņā muižas īpašnīks pastatīja krīvu baznīcu un tur dzeivuoja treis popi. Vīns nu popim beja vacuokais un divi beja diakoni. Aiz mīstiņa par pus verstes dzeivuoja pats īpašnīks. Muiža beja cīši šmuka. Nu ūtras puses baznīcas tecēja cīši dziļa upe. Par upi beja tylts. Popi ar īpašnīku beja lobi draugi un staiguoja vīns pi ūtra cīmā. Īpašnīkam beja vēl pavysam jauna sīva un popi beja vēl naprecēti.

Vīnu reizi īpašnīks sasalasīja braukt uz pilsātu. Sīva jū pavadīja un jis aizbraucja. Ceļā īpašnīks sadūmuoja braukt otkon atpakaļ uz sātu, lai gon beja jau atbraucis daudz verstu. Sataisīja pīguļi, pabaruoja zyrgus un laidjās atpakaļ uz sātu. Kad īpašnīks atbraucja uz sātu, jau beja vokors. Juo sīva par itū nikuo nazynuoja. Taišņi tymā laikā beja cīmā divi popi: vacuokais un djakons. Īpašnīks pībraucja pi sātas un īguoja ustobā. Sīva juo naredzēja un tymā laikā bučuojās. Īraudzējis itū, veirs, tyuleņ izjēmja nu karmana pistoli un nūšuovja obejus popus. Dūmoj tagan īpašnīks, kū darīt ar nūsystim popim. Dreiži izzynuos policija - gols tūlaik vysai lobai dzeivei. Ap tū laiku, kad īpašnīks itū dūmuoja, nazkas klaudzynuoja pi durovom.

"Nyu jau gols dzeivei varbyut pēc manis policija , dūmuoja īpašnīks. Pīguoja pi durovom un vaicoj: "Kas tur syt? Kuo vajag?"

Nu uorīnes skanēja bolss: "Es, soldāts, nūdīnēju sovu dīnesti un asmu atlaists uz sātu. Tagan jau tymss, nakts laiks, lyudzu nu jyusu vītas, kur puorgulēt un kū īēst."

Īpašnīks attalsīja durovas, īlaidja soldātu un devja jam paēst. Soldāts paēdja. Īpašnīks soka jam: "Man ir lela darīšona.

Es zynu, ka tu vari man izpaleidzēt. Es tev labi aizmoksuošu un pīdzirdīšu ar brandīņi."

Soldāts atbildēja: "Klausu kungu, vysu varu izdarēt." Īpašnīks izstuostēja soldātam, kai beja un nūtyka un, pastatījis uz golda soldātam pus stūpa brandīņa, pots nūguoja uz tū kambari, kur gulēja nadzeivī popi. Vīnu nu popim jis nūglobuoja zam gultas par tū, ka soldātam jis runuoja, ka vīnu popu vīn nūšuovis. Soldāts drūsuma dēļ izdzēŗa brandīņi un vaicuoja kungam: "Kur ir tys pops? Es jū tyuleņ nūnesšu un nūsleicynuošu upē."

Īpašnīks nūvedja soldātu tymā kambarī, kur gulēja nūšautais pops. Soldāts uz reizis satvēra nadzeivū popu aiz kuoju, lyka sev uz placim un nūnesja uz upi sleicvnuot. Nasūt uz upi, vajadzēji īt caur pašu baznīcu. Naktīs pi baznīcas beja sorgs, kurs tur sorguoja. Tymā šaltī soldāts nas popu jau car baznīcu. Sorgs vaicoj: "Kas tī?"

Soldāts klīdz: "Valns popu nas!" Sorgs sasabeida un dumoj pots sevī: "Kas tur par breinumu?"

Soldāts īsvīdja popu nu tylta upē un pots guoja atpakaļ uz īpašnīka sajemt moksu. Atīt soldāts un soka: "Nu, kungs! Gotova darīšona! Myužīgu jam dusēšonu, nūnesja yudeņs."

Īpašnīks pasaveīas uz soldātu un soka: "Nu, kai tad tu nesi? Pops ir otkon te."

Soldāts īguoja kambarī un verās, ka guļ pops.

"Ak!" sasasirdēja soldāts, "tad tu atpakaļ atguoji?"

Satvēra otkon popu aiz kuoju, lyka uz placu un nūnesja.

Nasūt car baznīcu, sorgs vaicoj: "Kas tur īt?" Soldāts atbild: "Valns popu nas!"

Sasabeida sorgs un dūmoj: "Kas tur taids ir? Īšu pasavārtu, vai sātā popi, vai nav."

Nūguoja sorgs vārtūs popu. Verās: divēju popu nav sātā, trešais guļ un nikuo nazyna. Suoka sorgs mūdynuot nu mīga paiykušū popu un runoj jam tai: "Es redzēju, ka valns nesja popus."

Djakons dreiži pīsacēļa un lyka sorgam atnest nu baznīcas ar sudobru izšyutuos baznīcas drēbes. Apvylka diakons atnastuos drēbes un guoja uz muižu meklēt popu. Ap tū laiku soldāts jau guoja atpakaļ un taišņi pi pašas sātas otkon īraudzēja popu. Soldāts dadzyna popu jau uz pašom trepem, tvēŗa popu aiz motu un klīdz ar dusmem: "Ak, tu, valns! Tu otkon atguoji?" Īsyta popam par golvu ar kulaku reizes treis, nūnesja uz upi un nūsleicynuoja. Tagad īt soldots pi īpašnīka un soka: "Nu, kungs, nūmūcēja mani itys pops. Vysu nakti nosuoju. Jyus zynit, kungs, es trešū reizi sagyvu popu jau uz trepem. Leida īškā un vēl apsaģērbīs baznīcas drēbēs."

Īpašnīks dasagida, ka soldāts dzeivū djakonu nūsleicynuoja, bet nikuo napasacīja. Tad pīdzirdēja soldātu ar brandīņu, devja divdesmit rubļu naudas, un nūguoja soldāts uz sovu sātu, bet par popim leidz šūdīn nikās nazyna, kur jī pazuda.