1. A. 1610. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 47 g. vecā K. Ādernieka Aumeisteŗos.

Agrāki vienam saimniekam nebīsi māja necik tālu no ķēnīna pils. Reiz ķēnīc gāš uz jakti un saimnieka aplokā pametis savu goda zīmi. Nu ķēnīc izlaidis tādu ziņu, kas atrodot goda zīmi, lai tūlī nesot šim rokā un šis atradējam izmaksāšot lielu naudu.

Saimniekam bīš puisis, vārdā Miķēlis, un šis pusdienas laikā vedis zirgus uz aploku un atradis ķēnīna goda zīmi. Bet Miķēlis nekā par tādu goda zīmi nezināš, šo aiznesis uz māju un atdevis bērnim, lei šie spēlējas. Bet nu saimnieks gāš pa pagalmu un uzskatīš, ka bērnim kau kas tāds spīdīgs nagos, un apskatīš, kas tas ir. Bet nu akurāt ķēnīna goda zīme. Nu saimnieks prasīš bērnim, kur šie tādu ņēmuši. Bērni sacīši, ka šiem Miķēlis devis. Nu saimnieks saucis Miķēli un stellēš šo tūlī pie ķēnīna, lai nesot atrasto goda zīmi šim rokā. Miķēlis paņēmis goda zīmi un gāš uz ķēnīna pili.

Bet kā šis piegāš pie pirmām vaktim, tā zaldāti vais šā tālāku nelaiduši un prasīši, kā šim vaigot. Miķēlis stāstīš, ka vaigot ķēnīna un jāatdodot goda zīme. Nu zaldāti sacīši, ja šiem atdodot trešo daļu no šaņemtās algas, ta šie Miķēli cauri laidīšot; bet jā nedošot, ta cauri nelaidīšot. Nu labi, Miķēlis apsolīš zaldātim trešo daļu un šie šo izlaiduši cauri.

Nu Miķēlis piegāš pie otras vakts un šiem bīš atkal jāsola trešā daļa, citādīgi cauri nelaiduši. Nu Miķēlis piegāš pie ķēnīna pils un sulaiņiem akal bīš jāsola trešā daļa, citādīgi šie Miķēļa nemaz iekšā nelaiduši.

Nu Miķēlis iegāš pie ķēnīna un atdevis goda zīmi. Ķēnīc bīš traki priecīgs un prasīš Miķēļam, cik ta šis tās maksas gribot par goda zīmes atrašanu. Nu Miķēlis sacīš tā: "Nu, ar simtu piecdesmit (sitienu) jau pietiks!"

Ķēnīc brīnījies, laikam tak tas Miķēlis esot padumš savā prātā, ka šis naudas vietā gribot pērienu. Nu, ka jau tā tā, papriekšu uzskaitīšot simtu piecdesmit un ta došot naudu. Nu ķēnīc vēlēš, lai Miķēli stiepot uz bluķa un uzskaitot. Bet nu Miķēlis nelaidies un sacīš tā: "Pirmie piecdesmit (sitieni)j jāsaņem pirmai vaktei, jo viņi mani citādīgi nelaida cauri, kamēr solīju trešo daļu. Otri piecdesmit jāsaņem otrai vaktei, jo tā mani nelaida cauri, kamēr solīju otru trešo daļu. Trešie piecdesmit jāsaņem sulaiņim, jo šie mani citādīgi nelaida pilī iekšā, kamēr solīju pēdīgo trešo daļu. Nu, man jau pašam tur nekas vairs nepaliek pāri."

Nu ķēnīc tūlī licis vest pirmos vaktniekus un lai nu šie saņemot savu trešo daļu. Tā atsaucis otros vaktniekus un licis šiem uzskaitīt otru trešo dalu. Ta saucis sulaiņus un licis lai šiem uzdo trešo trešdaļu. Bet Miķēļam ķēnīc sadevis lērumu naudas un atlaidis uz māju.