Divi precinieki.
3. A. 1631. A. Vējiņa, no Lābāna Ērgļu pag. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, I, 161, 372. Reiz kalējs un skroderis iecerējuši vienu līgavu. Skroderis aizgājis pie izredzētās un teicis: "Neej pie kalēja, viņš ir akls. Aizej uz smēdi un apskaties: sit, sit uz dzelzi, kamēr, akls būdams, uzsit uz laktu!"Meita aizgājusi uz smēdi un redz: sit, sit kalējs pa dzelzi, bet pa laktu arī iet (viņam tāda mode). Meita domā: kur šī liks aklu vīru, ies labāk pie skrodeŗa. Bet kalējs meitai stāstījis, ka skroderis esot traks un laulājoties katrā ziņā trakošot. Meita neticējusi. Bet kad nu skroderi laulājuši, kalējs aizbāzis viņam aiz zābaku stilba nokaitētu dzelzi. No sākuma skroderis kratījis tikai kāju, bet tad nevarējis vairs izturēt, skrējis no baznīcas ārā un kliedzis: "Deg, deg!"
Tad nu brūte un citi arī noticējuši, ka viņš ir traks, un kalējs dabūjis savu līgaviņu.
Piezīme. Tādus pašus variantus ir vēl uzrakstījuši no Slokas (T.. t. a. I, 436 925) J Dupīts no suitiem (L t. a. 436 926), J. Sedols Bārtā (L. t. a. I 461, 991), J. Siltums Bilskas pag. (L. t. a., Ī, 463, 992) un Kārlis Bukums Raunā (L. t. a. I, 464, 993). P. S.