4. A. 1640. Skolnieks A. Bredovskis Nīcā. K. Lielozola krājuma.

Senos laikos vienā mežmalas būdiņā dzīvoja viens briesmīgs milzis. Visi apkārtnes ļaudis no tā baidījās un vēlējās viņu nomaitāt. Viens saimnieks izsolījis tam lielu naudu, kas milzi nogalinātu. , Pie tā saimnieka reiz atnāca kāds klibs skroderītis un solījies ar milzi cīnīties. Saimnieks nu ļoti brīnījies, kā tāds mazs nieka skroderītis apsolās nomaitāt lielo milzi, bet skroderītis stingri apņemās milzi nogalināt. Tā viņš nu gāja uz meža pusi un tūliņ arī sastapās ar milzi. Skroderītis uzsauc milzim: "Kur tu, mērkaķi, vilksies?"

Milzis sāka skatīties, kas tas ir par tādu stiprinieku, kas uzdrīkstas tik rupji ar viņu runāt. Sākumā milzis gribēja tūliņ uzbrukt skroderītim, bet tad atjēdzās labāk vest skroderiti pa priekšu uz savām mājām. Skroderīts gāja ar ;milzim līdz. Nogājuši viņi abi paēda, bet drīz jau tuvojās vakars un tāpēc bija jāiet gulēt. Skroderītis gāja ar gulēt, bet neviens nevarēja aizmigt, jo abi gribēja viens otram uzbrukt. Te skroderītis redzēja, ka milzis izkāpa no gultas un paņēma lielu dzelzs stangu. Tikko milzis izcēla savu stangu, te skroderītim iegribējās dzert, bet ūdens istabā pašlaik nebija. Milzis nosvieda stangu zemē un skrēja ārā. Kad milzis bija nozudis aiz durvim, tad skroderītis izkāpa no gultas un savā vietā palika zem segas savas drēbes un pats palīda pagultē. Ienāca milzis. Viņš atkal saķēra stangu un sita pa gultu, kur skroderītis bija gulējis. Milzis jau gribēja sist otrreiz, bet tad skroderītis izskrēja no pagultes iesaucās: "O ho, sit stiprāki."

Milzis no uztraukuma skrēja, skrēja un uzdūrās uz vienas lielas naglas. Tad pieskrēja skroderītis un milzi nodūra. Nakti skroderītis pārgulēja turpat, bet no rīta gāja pie saimnieka. Saimniekam solītā nauda bija jādod. No tā laika skroderītis palika ļoti bagāts.