5. A. 1640. M. Navenickis, Zasas pag.

Skrūders šiudams ar savu māru nūsyta ar vīnu sitīni septiņis mušis. Jis īzadūmavuos īt pasaulī izruodēt sovu spāku. Īdams jis sateik milzi. Milzs pajam akmini šaujā in saberž tū ar spīdīni smolku. Skrūders pajam šaujā bīza pīna pyku in saspīž tū tai, ka nu juo suok tecēt zupa. Milzis svīž gaisā akmini, kurs pēc ilga laika nūkreit zemē. Skrūders pajam rūkā zvierbuli, kurs aizskrīn in nanūkreit vairs zemē. Skrūders, ruodēdams iz skrējūša zača, soka: "Tu nanūskrīsi muna mazuokuo bruoļa Juonīša."

Milzs skrīn, bet navar panuokt zača, klīdz začam pakai : "Juonīt, pagaid!"

Bet začis aizskrīn. Milzs jam rasnu dzelža stongu, svīž tū gaisā, kura kryzdama īsadūrās dziļi zemī. Milzs soka, lai skrūders izraun nu zemis stongu. Skrūders atbild: "Kas svīde, tam arī juoizraun."

Milzis izraun stongu. Niu rynda skrūderam svīst stongu gaisā. Skrūders vylcynuojās. Milzs prosa: kuo tu gaid? Skrūders atbild, ka gaida, atsaverūtīs iz debesim. "Muns bruoļs dzeivoj debesīs, viņam dzelža vajadzeigs, in kad atsavērsīs debeas, tad redzēšu sovu bruoļi in aizsvīdīšu jam stongu."

Tod obi kūpā izraun lelu ūzulu ar saknem vilkšonai. Milzs jam aiz saknem in skrūders īsāst zorūs, bet milžam nav breive skatītīs atpakaļ. To ko skrūders vysur vinnējs, tod milžam juomoksoj skrūderam pylna brīle naudys. Skrūders izrūk zemē dūbi, izdur brīlei dybynā caurumu in izlīk brīli ar dybynu iz izroktuo cauruma. Milzs skrējs pēc naudys treis reizes, koļš pībērs brīli pylnu.