4. A. 1641. Skolnieks J. Rullis 1892. g. Blomes skolā, V. Maldoņa krājumā.

Reiz dzīvojis viens vecītis, kas vairs nespējis sev maizi pelnīt, kādēļ uzdevies par lielu zīlnieku. Vienam kungam tai apgabalā atkal pazudis dārgs zelta gredzens un tas nu meklējis zīlnieku, kas varbūt varēšot uzzīlēt, kur gredzens palicis. Kungs nu sadzirdējis, ka tāds liels zīlnieks esot tepat kaimiņos, un aizsūtījis savus sulaiņus, lai vedot to zīlnieku šurp. Sulaiņi arī atveduši vecīti pie kunga un zīlnieks sacījis: "Zudušo gredzenu nevar tik drīzi uzzīlēt. Dodiet man trīs dienas labi ēst, un pēdīgi labi daudz naudas, tad es uzzīlēšu, kur tas gredzens atrodas."

Kungs bijis ar mieru un ēdinājis zīlnieku, cik labi vien varēdams. Pēc vakariņām zīlnieks sacījis uz sulaiņiem: "Viens labs jau ir panākts, bet divi labi vēl gaidāmi."

Zīlnieks domājis par labi pavadīto dienu, bet sulaiņi, kas bijuši vainīgi, baidījušies, ka zīlnieks varbūt jau uzzīlējis vienu zagli.

Otru dienu zīlnieku atkal tāpat ēdinājuši un tas tagad sacījis: "Nu jau ir divi labi panākti un tikai vairs viens labs gaidāms." Zīlnieks atkal runājis par divām labām dienām, bet sulaiņi

nu vēl vairāk baidījušies, ka zīlnieks jau laikam divus zagļus uzzīlējis.

Trešo dienu zīlnieku atkal tāpat ēdinājuši, kā pirmo un otru dienu. Nu tas teicis it kā pie sevis uz sulaiņiem: "Tagad jau visi trīs labi ir panākti, nu es gan zinu, ko darīšu."

Viņš domājis par nakti bēgt projām. Sulaiņi nu pavisam sabijušies, sanākuši visi trīs kopā un sarunājušies : "Zīlnieks laikam zina, ka mēs trīs esam to gredzenu nozaguši. Iesim labāk paši pie viņa, izstāstīsim visu un piedāvāsim tam labu naudu, lai nestāsta kungam."

Tā nu sulaiņi arī aizgājuši pie zīlnieka, izstāstījuši visu un lūguši, lai tas nestāstot viņu kungam. Zīlnieks sacījis: "Es gan jau zināju, ka jums ir gredzens, bet negribēju tūliņ kungam stāstīt. Ja nu jūs man labi samaksājat, tad lūkosim arī to zādzību noslēpt. Atnesiet man to gredzenu šurp, tad noslēpsim to, kā vajadzīgs."

Kad sulaiņi atnesuši gredzenu, tad zīlnieks to ielicis maizē un maizes gabalu devis vienai kalkūnai norīt.

Nākošā dienā kungs tūliņ sauc zīlnieku pie sevi un saka: "Trīs dienas jau nu ir pārgājušas, vai nu zini, kur ir mans gredzens?"

Zīlnieks atbild : "Jūsu gredzenu ir norijusi viena kalkūna un es tūliņ parādīšu, kura."

Nokauj kalkūnu un no viņas māgas patiešām izņem kunga gredzenu. Kungs par to dikti priecājies un aizmaksājis zīlniekam lielu naudu. Kungs tomēr vēl negribējis ticēt zīlniekam, dabūjis vienu circeni, ielicis to vienā krūzītē, apgriezis to apkārt un prasījis zīlniekam, lai uzzīlējot, kas tai krūzīte esot paslēpts. Zīlniekam bijis Circenis vārdā un tas izbijies izsaucies: "Ak, tu, nabaga Circenīti, kā tu nu reiz esi pieķerts!"

Kungs nu brīnīdamies izsaucies : "Tu patiešam esi liels zīlnieks!" Un devis tam vēl jaunas dāvanas klāt.

Nu vecītis izslavēts visās malās par lielu zīlnieku. Ja viņam neizdevies kaut ko uzminēt, tad to visi daudzinājuši; bet ja kas neizdevies, par to ļaudis nerunājuši.