8. A. 1641. Skolnieks J. Dundurs Nīcā. K. Lielozola kr.

Reiz dzīvoja viens žīdelis, kas bija kurpnieks, bet dikti nabadzīgs. Vienreiz viņš bija sadomājis palikč par brīnuma dakteri un pielika pie durvim šilti ar uzrakstu: "Brīnuma dakteris."

Tur gaŗām brauca viens kungs un brīnās: "Šorīt braucu gaŗām, bija vēl kurpneks, un tagad brīnuma dakteris. Jāiet būs iekšā, varbūt viņš ko zinās man pasacīt." Kungs arī ieiet.

Žīdelis bija izgrebis no koka tādu taurīti, paklausa pie krūtim un paraksta recepti. Kungs ieiet aptiekā iedod recepti, bet neviens nevar izlasīt. Aptieknieks saka savam pārdevējam: "Rauj velns, dod viņam caurejas zāles!"

Tā kungam iedod zāles un viņš brauc mājās. Tam kungam bija nozagti zirgi. Viņš brauc caur mežu un tur viņam tūliņ jāskrien krūmos. Pretī nāk ogotājas un kungs skrien vēl dziļāki mežā, bet tur iezviedzās zirgi. Kungs skrien uz priekšu un atrod savus nozagtos zirgus. Viņš paņem savus zirgus un pārbrauc mājās. Sieva nāk pretī un prasa: "Kur tu tā smirdi?"

"Jā, sieviņ tā un tā - nekā nevar darīt."

Kungs ir ļoti priecīgs, iet pie brīnumu daktera un samaksā tam bagāti. Reiz sarodās vairāk kungu kopā un katrs stāsta savas bēdas. Viens kungs žēlojas, ka viņam visa nauda nozagta. Otrs kungs teic: "Es zinu brīnuma dakteri, kas man uzrādīja nozagtos zirgus. Gan arī naudu, viņš parādīs."

No rīta abi kungi iet pie brīnuma dakteŗa un izstāsta, ka nauda nozagta. Žīdelis teic: "Varbūt varēs atrast. Atnāc rītu!" Kungs viņam iedod drusku naudas un aiziet mājās. Vakarā žīdelis nopērk šnabi, iededzina trīs sveces un pie katras sveces noliek šņabja glāzi un uziet augšas istabā. Naudas zagļi, baidīdamies no žīda, piecēluši trepes un skatās, ko žīds dara. Žīdelis ielej vienu glāzi, iedzeŗ un teic: "Šis ir pirmais."

Zaglis domā, ka tas uz viņu teic, mūk no trepēm zemē. Nu uzkāpj otrs zaglis, žīdelis dzeŗ otru glāzi un teic: "Šis ir otrs."

Zaglis domā, ka tas uz viņu zīmējas, mūk no trepēm zemē nu viņi sarunā, ka vajadzētu ar žīdu izlīgt. Trešais uzkāpj pa trepēm un piebungā. Žīdelis uz reiz nobīstas, kas nu? Zagļi teic, ka viņi atnesis visu naudu, lai tik neteic kungam, ka viņi zaguši. Tā viņi arī atnes naudu, samaksā vēl žīdelim un iet projām. No rīta agri žīdelis aprok to naudu dārzā. Nu atnāk svešais kungs. Žīdelis liek paņemt lāpstu, apzīmē, kur lai rok. Kungs patiešām atrod savu naudas maisu, nober pusi žīdelim un aizbrauc mājās.

Pēc kāda laika atkal kungi sarunājas un katrs izsūdz savas bēdas. Viens kungs žēlojas, ka viņa meita vairs nerunā. Visu laiku runājusi, bet tagad vairs nemaz nerunā. Otrs kungs teic: "Es zinu brīnuma dakteri, tas man pateica, kur atrodas mana nozagtā nauda. Gan viņš varēs arī tavu meitu izdziedēt."

Nu kungi noiet, izstāsta žīdelim visu nelaimi. Žīdelis saka, lai vakarā atved to meitu pie viņa, varbūt ka vēl varēs dziedēt. Vakarā atved arī mēmo meitu un visi aiziet projām. Žīdelis pakur uguni un vāra pilnu grāpi ūdens. Kad ūdens jau labi karsts, viņš grābj meitu un grib sviest grāpī, bet meita no bailēm iekliedzās. Tā uz reiz viens pie durvim dauzās kā traks. Žīdelis palaiž meitu vaļā, attaisa durvis un ienāk meitas tēvs. Meita varējusi izrunāt. Tēvs nu ir laimīgs, iedod žīdelim naudu un brauc ar meitu mājās. Žīdelim nu ir naudas papilnam, un viņš nu vairs negrib zīlēt.