4. A. 1642. Skolnieks J. Vekse Eglūnā. N. Rancāna kr.

Dzeivuoja treis bruoļi: divi gudri, trešais glups. Gudrī bruoļi īdūd jam vest vērsi puordūtu. Glupais aizvad, jis brauca caur muižu, jū suoka rīt muižas suņi. Jam izzadzierdēja, ka suņi grib pierkt vērsi. Jis vaicoj, kod naudu atdūškūt. Suņi vys rej. Jam izzadzierdēja, ka suņi soka, uz Muoras dīnu atdūškūt naudu. Jis vērsi pametis un aizguoja prūjom, un kod atguoja Muoras dīna, agri reitā jis apsavylka un aizguoja da suņim pēc naudas. Suņi par naudu narunoj. Jis pagivis vāzu, gribēja sist vīnam suņam. Suņs nūbāga uz mežu, jis vys dzynuos pakaļ. Te mežā jam pasarādīja suņs. Pretim jis syta jam ar vāzu. Uzreizes sabrukuša suņa vītā beja lela guba naudas. Jis, pajēmis vīnu kapeiku, aizguoja uz sātu.

Bruoļi vaicuoja, voi tik moz samoksuoši par vērsi. Glupais atbiļdēja, ka mežā asūt lela guba naudas. Tod bruoļi aizjyudza zyrgu, un aizbrauce pēc naudas, un jī vēļ tagad dzeivoj boguoti.