5. J. A. Jansona kr. pasaka.

Vienam tēvam trīs dēli - divi gudri, trešais muļķis. Mirdams tēvs izvēlējis mantu visiem vienlīdzīgi. Gudriem brāļiem skaudis, ka muļķītim tikpat mantas, kā šiem. Pierunājuši muļķīti, lai aizved savu bullēnu mežā pie koka, redzēšot, cik tad daudz naudas dabūs. Muļķītis noticējis un piesējis bullēnu pie čīkstoša koka. Uzprasījis, kad būšot nauda. Koka čīkstēšana izklausījusies: rīt, rīt, rīt. Labi, muļķītis iet uz māju un rītā nāk pēc naudas. Koks stāv kā stāvējis, bet bullēnu pa nakti vilks apēdis. Muļķītis prasa atkal: kad būs nauda. Bet koks čīkst gluži tāpat kā vakar: rīt, rīt! Muļķītis sadusmojās par tādu mānīšanu un izrāva koku ar visām saknēm. Bet kas nu bija? Zem koka atrada paraktu veselu kasti naudas. Brāļu nodoms nepiepildījās, bet izvērtās muļķītim par labu.