6. A. 1642. 1600. O. Preiss no 47 g. v. Emīlijas Silenieces Galgauskā.

Vienam tēvam bijuši trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Reiz gudrie brāļi muļķīti aizsūtījuši uz kaimiņiem pēc bļodām. Muļķītis bļodas dabūjis, nesis uz māju. Nesamais bijis smags. Muļķītis sadabūjis koku, izsitis bļodām caurumus, savēris kokā un nesis tā uz māju. Atnācis mājā, gudrie brāļi sākuši kliegt un bārt par to, ka bļodas sasitis. Vakarā gudrie brāļi nedevuši muļķītim ēst un aizdzinuši pie cūkām gulēt.

Otrā rītā gudrie brāļi sūtījuši muļķīti pēc sāls. Muļķītis sāli dabūjis un nācis mājup. Pie upes muļķītis ieraudzījis suni ūdeni lokam. Muļķītis prasījis: "Kā vari tik saldu ūdeni lakt?" Suns nekā neatbildējis. Muļķītis sabēris sāli upē un aizgājis mājās. Gudrie brāļi atkal sabāruši muļķīti un aiztriekuši pie cūkām gulēt.

Trešā dienā gudrie brāļi sūtījuši muļķīti uz pilsētu vērsi pārdot. Muļķītis gājis caur bērzu birzi. Ceļmalā vecs bērzs iečīkstējies.

Muļķītis apstājies un uzprasījis: "Vai gribi manu vērsi pirkt?" Bērzs atkal aizčīkstējies. Muļķītis prasījis: "Vai tev nauda ir?" Bērzs tikai čīkstējis. "Ak tā šodien nav, bet rītu būs, labi!" muļķītis noteicis, piesējis vērsi pie bērza un gājis mājās. Mājās gudrie prasījuši, kur naudu rītu dabūšot. Otrā rītā muļķītis gājis pie bērza pēc naudas. Vērša pie bērza vairs nebijis, bet naudas arī bērzs nedevis. Muļķītis noskaities. "Ak tā, vērsi tu man paņēmi, bet naudas nedosi! Es tev gan rādīšu!" Muļķītis paķēris cirvi un nocirtis bērzu, bet no bērza celma izvēlies naudas pods. Nu muļķītis gājis priecīgs mājup. Ceļā viņš saticis mācītāju. Mācītājs prasījis: "Ko tu tik smagu nes?" Muļķītis atbildējis, ka naudu nesot. Mācītājs prasījis, lai dodot šim pusi. Muļķītis teicis, kas tur no puses būšot, lai ņemot labāk visu un atdevis naudu mācītājam. Mājās pārnākušu, brāļi to atkal sabāruši un sūtījuši pie cūkām gulēt. Otrā rītā brāļi likuši, lai ejot pie mācītāja naudai pakaļ. Ja mācītājs naudu nedošot ar labu, lai ņemot ar &127;aunu.

Muļķītis aizgājis pie mācītāja atprasīt naudu, bet mācītājs nedevis. Tad muļķītis mācītāju nositis un atnesis uz māju i mācītāju i naudas podu. Gudrie atkal muļķīti sabāruši un likuši pašam aprakt mācītāju pirtī zem lāvas. Otrā dienā muižā bijušas dzīres. Dzīrēs ieradušies arī visi trīs brāļi. Te visi &127;audis brīnējušies kur mācītājs varējis tā pazust. Muļķītis sācis stāstīt, ka brāļi likuši viņam mācītāju nosist un aprakt pirtī zem lāvas. Gudrie brāļi padzirdējuši, ka muļķītis sāk visu stāstīt, aizsteigušies uz māju, izrakuši mācītāju, nokāvuši āzi un aprakuši to mācītāja vietā. Drīz ieradušies arī ]audis meklēt mācītāju. Sākuši rakt zem pirts lāvas. Rakuši, rakuši, izrakuši četras kājas. Ļaudis prasījuši muļķītim, vai mācītājam esot bijušas četras kājas. Muļķītis teicis, ka ne. Rakuši tāļāk, ierakuši divus ragus. Prasījuši atkal muļķītim, vai mācītājam esot bijuši divi ragi. Muļķītis teicis, ka ne. Rakuši tāļāk, izrakuši visu āzi. Prasījuši muļķītim, vai mācītājs izskatījies kā āzis. Muļķītis teicis, ka ne. Visi nosmējušies par muļķīti un aizgājuši, bet brāļi dzīvojuši labas dienas, jo naudas podā bijis daudz.