7. A. l642. l535. F1. Ankipāns Ludzas apr. Michalovas pag.

Dzeivuoja treis bruoļi: divi gudri, trešais muļķis. Gudrī bruoļi apsaprecēja, bet muļķis na. Par kaidu laiku nūmyra jīm muote. Bruoļim nabeja naudas, par kū nūpierkt muotei myrūņa boltuos drēbes. Gudrī bruoļi īdevja muļķim gaļas gobolu puordūt.

Labi!" duraciņš atbildēja. Nesja, nesja gaļas gobolu un īrauga popa kuci. Kucja suoka jū rīt, bet muļķis dūmuoja, ka jei lyudz, lai gaļas gobolu puordūd jai. Muļķis lyudz nu kuces, kad byus nauda. Kucja rej, muļķim pīzaklausa, ka jei soka: "Līc uz stupa gaļi, līc uz stupa gaļi, por treis dīnas nauda."

"Labi," soka muļkis. Jis izlyka uz stupa gaļi un pats nūguoja uz muojom. Muļķis, atguojis uz muojom, stuosta bruoļim: "Es puordevu gaļi popa sīvai, kura beja ar četrom kuojom."

Gudrī bruoļi saprota, kas par popa sīvu. Bruoļi sevī nūrunuoja: "Nikuo napadorīsi, jo muļkis, to muļkis myusu trešais bruoļs. Myusim voļas nav, kad nūīt uz pilsātu."

Jī jam īdevja mads pūdiņi nast puordūt, -tik lai nas tagad uzmanīgs. Muļkis pajēmis pūdu un īt puordūtu. Te ceļā jam goduos prīškā daudz ūdu, myustu un daudz cytu kustūņu. Jī vysi lidoj nu paceļ lelu trūksni. Muļkam izzaklausa, ka soka: "Puordūd madu, puordūd madu!"

Muļkis jīm atbild: "Piercīt piercīt, mozi kupcīši, kad byus naudas?

Te jam pīsakļausa nu sanēšonas: "Par treis dīnas ar treis dīnas nauda."

Jis te pametis mads pūdiņi un nūguoja uz kuci pēc naudas. Popa kuce pamanējusi izskrēja rītu. Muļkis uz juos soka: "Dūd maņ naudu, jau treis dīnas poguoja."

Kuce kai rējuse, tai rej. Te jam pīsaruoda, pīsaklausa, ka kuce soka: "Nadūšu, nadūšu naudas!"

Muļķis nazyna, kū darīt. Naudas jam vajag. Tuodēl jis, pajēmis rasnu vāzu, suoka kucei sist. Pops izguoja norā, redz, ka jis kuci syt, tuodēļ vaicoj: "Par kū tu jū sit?"

"Pajēmja gaļi un nadūd naudas. "Cik vajag?" vaicoj pops. "Divi rubļi," atbild muļkis.

Pops izvylka nu kuldas divdesmt pīci rubļi un atdevja muļkam. Pēc trejom dīnom muļķis nūguoja naudu maklātu uz myusom. Jis pīguoja pi madus pūdiņa, redz ka mads izāsts, myusas aizbāgušas, tik dažas vēl tikkū dzeivas palikušas pi mads. Nu palykušūs myusu muļķis prosa naudas par madu. Juos sanādamas ād palīku mads. Muļķam pīsaklausa, ka juos soka, ka nadūškūte naudas nivīna myusa. Jis par tū stypri sasadusmuoja un suoka dauzīt myusas. Te myusas nūbāga, bet jis pūdu sadauzēja. Jis nu dusmem nūguoja uz pogostu tīsā myusas syudzētu. Pogosta darbnīki par juo žāluošonu tik pasasmēja un izdevja jam papeiru myusas sist, kur jūs redz. Jis īraudzēja myusu pogostā uz lūga. Te jis kai syt juo ar sovu rasnū vāzu, nūsyt tik vīnu myušu, bet lūgu vysu lelū izdauza. Īdams jis pa ceļu, sastopa kungu cauri ejūt. Jis īraudzēja kungam uz platmolas myusu. Kai syta myusai jis, myusu nūsyta, bet golvu stypri sasyta, ka kungs apķēra jū ar obejom rūkom. Kungs sasadusmuoja un klīdzja: "Par kū tai maņ golvu stypri sasyti?"

Muļkis izvylka papeiru nu kuldas un paruodīja kungam, ka ir atļauts myusas sist, kur ni īraudzej. Kungs lyudzja, lai jam tū papeiriņi atdūd. Jis par breivi nadevja. Kungs nūpierka tū papeiru nu muļka par symtu rubļu.

Nūguoja jis uz sātu. Gudrī lyka jam vest uz kopim muoti. Jis jū pasadynuoja ratiņūs pastymja stypri un palaidja no kaļniņa. Uotri pretim ratīņim braucja kungs. Zyrgs navarādams apsaturēt, puorskrēja par ratiņim un salauzja myrūnu. Kungs radzādams, ka izbraucja uz cylvāka, gribēja dreižuok nūbraukt prūjom, bet muļkis jū apturēja sacīdams: "Nyu as tevi tīsuošu, kuodēļ tu munu muoti salauzēji!"

Kungs apsajēmja moksuot jam symts rubļu, tik lai palaiž vaļā. Muļkiš pajēmja pīcdesmit rubļu, paglobuoja muoti ceļa molā un nūguoja uz sātu. Muojuos stuosta bruoļim, ka duorgi asūt myrūņi: "Es par vacu muoti pajāmu pīcdesmit rubļu, bet jo jaunuoks myrūns byutu, tod vairuok pajemtu."

Bruoļi dumoj: "Naktī nūsissim sīvas un puordūsim."

Kai pasacīts tai padarīts. Gudrī bruoļi nūsyra sīvas un nūvedja uz tierga. Jī, tikkū izvaduši uz tierga, klīdz: "Piercit myrūņus, piercit myrūņus, tikkū svaigi nūkauti."

Policeja, izdzierduse itūs vordus, pīguoja kluot un īraudzēja

ka nusystas divi jaunas meitas, tuodēļ vaicoj: "Voi seņ, nūsytot šuos meitas?"

Bruoļi atbildēja: "Tikkū vakar vakarā nūsytom, tagad lyudzu piercit!"

Policeja par tū sasadusmuoja un īslūdzeja jūs uz ilgu laiku cītumā. Muļkis ar nūpeļnītu naudu dzeivoj pa šai dīnai.