3. A. 1645. Edīte Kalniņa Stopiņos. P. Birkerts, Latvju Latvju t. anekdotes, II, 217, 1849.

Viens nabaga vecītis redzējis sapnī, ka kungs apglabā veselu podu ar naudu zemē. Otrā dienā vecītis tūliņ aizgājis un izracis naudas podu. Nu vecīšam bijušas laimīgas dienas, visa pa pilnam. Tā kā vecītis nebijis bērnībā gājis skolā, tad sācis tagad iet. Viss nu būtu labi, bet vecīša sieva izpļāpājusi, ka viņas vecis izracis naudu. Kungs, to zināt dabūdams, saucis tūliņ vecīti pie sevis un bargā balsī tam uzprasījis: "Kur tu to naudu atradi?"

Vecītis atbildējis ar drebošu sirdi: "Žēlīgs lielskungs, es vi atradu tad, kad gāju skolā!"

Lielskungs pats pie sevis nodomājis, vai tad nu viņš ies melot, un tad stiprā balsī teicis: "Glabā vien, vecīt savu naudu, tad, kad tu gāji skolā, tad es vēl nebiju dzimis!"