5. A. 1650. Skolnieks J. Borbuls Latgalē, Preilos.

Vīnam tāvam beja divi dāli. Tāvs nūmyra, napamete jīm

nikaida monta. Pyrmojam dālam tāvs atstuoja šūpli, a ūtrajam lyuka ritumu. Pyrmals dāls guoja pa pasauli ar šūpli laimes maklātu. Jis guoja, guoja - daguoja pi vīnas muižas, un īguoja kulā. Kulā vīns struodnīks pyute ar rūkom rudzus. Jis sacīja uz struodnīka: "Apber man itū šūpli ar naudu, es tev rudzus da vokoram izvētēšu."

Struodinīks aizguoja da kungam, un jam sacīja, ka aizguojis da kulam vīns cylvāks un soks apbērt šam šūpli ar naudu. Šis tev izvētīškys da vokoram rudzs. Kungs īdevja struodinīkam kulīti naudas. Struodinīks nūnesis apbēre ceļaguojējam šūpli ar naudu. Ceļaguojējs izvētēja kungam itū gubu rudzu da vokoram, tod sabēre naudu maisiņā un aizguoja prīcīgi iz muojom.

Tad ūtrais bruolis soka uz juo, ka šis īškys tagad pa pasauli taidas pašas laimes maklātu. Pyrmais bruolis sacēja: "Mums ituos naudas tik, cik gribi."

Guoja ūtrais bruoļs pa pasauli maklātu taidas laimes, kal pyrmajam bruoļam. Jis leidzja pajēme kačīti, jis guoja, guoja daguoja pi vīnas muižas, un leida kungam duorzā uobulu zagt. Jū sagiva kungs un īvedja klētī ar vysu kačīti. Par nakti jū suoka peles ēst, bet kačīts apgiva vysas peles un sakruovja gubā. Reitā kungs īt uz klēti pasavārt, vor zaglis ir dzeivs, voi ne. Kungs pataisījis durovas, verās, ka uz juo kryutim sēd šmuks zvērīts un dzīd. Kungs suoka prasīt, lai jis jū puordūd. Jis jū pacēļa aiz prīškas kuojom, un sacīja: "Apber ar naudu, tad es tev jū atdūšu."

Kungs apbēre kačīti ar naudu. Ceļaguojējs sabēre naudas kulīti un aizguoja prīcīgs uz muojom.