1. 1651. Skolnieks Vasiļevskis Rībenus. N. Rancāna kr.

Beja vīns veirs Brencis, kam nabeja nikur rūmis. Jis palyka pi vīna boguota kunga. Brencis cyta dorba dareit na- muocēja, tik vīn jyudeni nest un molku cierst. Pi jo nikaida monta nabeja, tik vīns kaķis, kuru jis stypri mīļuoja. Reizi kungs izbūvēja kugi, un juo vysa saime vēlēja kungam laimi un duovuoja, kas kam beja, bet Brencis duovuoja sovu kaki. Un tys kungs, aizbrauce uz svešu zemi pŗecis pierkt. Vīnā svešā zemē kungam aizguoja prīkšā jauna policija ar puotogom citu īrūču &127;v vītā. Viņš vaicuoja vīnam prīkšnīkam: "Dēl kuo pi jyus taida policija?"

Prīkšnīks atbildēja: ,,Mums ir pulka peļu un navar nikai cytaiži gluobtīs, kai tik vīn ar peickom, tod viņas nakuop uz golda." Kungs soka: "Maņ ir taids zvērs, kurs var ituos peles uzvarāt."

Tod svešī kungi lyudzja atnest zvēri. Kungs atnese tū kaki un izlaide jū vaļā. Kakis par pustundas laiku pīkēre smagi daudz peļu. Tod visi kungi lyudzja jū, kab viņš puordūtu šitū zvēri, viņi moksuotu, cik viņš gribātu. Bet kungs atbildēja, ka šitys kakis naasūt juo, bet Brenča. Cik viņi dūšūt, ar tū byušūt mīrā. Tod svešī kungi viņam par kaki atnezja četri maisi zalta. Tod kungs sapierka cytu preci un brauce uz muojom. Muojuos jis duovuoja kotram duovonas. Tod kungs teicja arī Brenčam, lai pajem moksu par sovu kaki. Brencis breinovuos, ka par kaki moksoj naudu. Jis nūnese vysus četrus maisus un aizguoja.

Tod par nazcik godim Brencis atbrauce da tuo kunga mjaitom svuotūs ar četrim zyrgim duorgā ekipažā. Tod tuos kunga mjaitas cīši breinovuos, ka nu taida muļka var iznuokt taids kungs. Dreiž beja kuozas un Brencis dzeivuoja ar jaunū sīvu laimīgi.