1. A. 1653 A. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis no 47 g. vecā K. Ādernieka Aumeisteŗos.

Tēvam bīš divi gudri dēli un trešais dumš, ko saukuši par Muļķi. Reiz brāļi norunāši, iešot uz nāburgu saimnieku kāļus zagt. Nu visi aizgāši, gudrie sākuši vilkt kāļus, bet Muļķis tik staigāš apkārt un švilpēš. Tikmēr švilpēš švilpēš, kamēr pamodies saimnieks un sācis zagļus vajāt. Nu šie visi nekas vaļā un uz mežu prom. Bet kā nu zemē gulēs, var vē zvēri saplēst! Nu ņēmuši visi un sakāpuši eglē un taisīšies uz guļu.

Pēc tāda laika zem egles sanākuši laupītāji un sakurināši uguni. Laupītāji vārīši vakarīnas un skaitīši salaupīto naudu. Nu Muļķis sacīš gudrajiem: "Vai, kā man gribis sevis pēc!"

Bet gudrie bikstīši šim pie sānim, lei nerunājot un turot zobus cie. Šiem bīš bailes, ka laupītāji nedzird. Bet Muļķis ar vairāk nekā nesacīš un tik laidis no egles zemē un taisni laupītājiem ēdiena podā. Laupītāji pamanīši un priecāšies: "Rē, kā nu Dievīc do siltu lietīnu!"

Pēc tāda laika akal Muļķis sacīš: "Vai, kā man gribis sevis pēc!"

Brāļi nu akal nobīšies, ka Muļķis runā, un sacīši šim, lei nerunājot. Bet Muļķis tik pogāš bikses vaļā un laidis zemē, taisni laupītāju podā iekšā. Laupītāji pamanīši un priecāšies: "Ak, kas par siltim klickinim! Ak, kas par siltim klickinim!"

Pēc tāda brīža akal Muļķis sācis pa augšu knosīties un tikmē knosījies, kamē nagi paskrukuši no egles vaļā un Muļķis braucis no egles lejā un taisni laupītāju podā iekšā. Nu laupītāji pārbīšies un aizbēguši. Bet Muļķis nu tik pie laupītāju naudas klā un tik grābis maisā un švilpēš vienā švilpēšanā. Pēc tāda laika pats nebēdīgākais laupītāš nācis vē apakaļis apskatīties, kas ta te īsti bīš. Šis nu gāš Muļķam klā un prasīš: "Vai tu jau ilgi tā māki švilpēt?"

"Jā, māku gan un tevi ar varu izmācīt!" sacīš Muļķis.

Nu, lei tad izmācot ar'. Nu muļķis akal šim pretī, ka vaigot tik mēles drusku nokasīt, ta šim ar tāpat iešot švilpēšana. Nu, lei nokasot. Nu Muļķis tūlī laupītājam klā un vēlēš, lei bāž mēli laukā. Kā nu laupītāš izbāzis mēli, tā Muļķis šim ar nazi šnikst - mēli no. Nu laupītāš tik vie vai varēš pakliegt: "Bu! bu! bu! -" un tā bubinādams aizskrēš pie citim. Nu šie ar sabīšies un nevienc vais nedrīkstēš nākt apakaļis pēc naudas. Muļķam palikusi visa laupītāju nauda.