2. A. 1653 A. E. Laķis, Valmieras apkārtnē.

Vienam tēvam bijis dēls muļķītis. Tēvs aizsūtījis muļķīti aitas ganīt. Muļķītis nokāvis aitas, sametis galvas vienā un pašas aitas otrā kaudzē un gājis uz māju. Tēvs par šādu darbu to aiztriecis uz mežu. Muļķītis maldījies, maldījies, kamēr uzgājis laupītāju mitekli. Laupītāji nav bijuši mājā. Muļķītis uzkāpis augstu kokā un uzvilcis arī durvis. Pārnākuši laupītāji, vārījuši, ēduši, dzēruši un dalījuši mantu. Tagad muļķītis gāzis durvis no koka laupītājiem uz galvām. Tie izbijušies bēguši prom saukdami: "Debesu durvis gāžas! Debesu durvis gāžas!" Muļķītis nokāpis zemē, sagrābies naudu un gājis uz māju pie tēva. Tēvam nu tas nav bijis vairs dumjais, bet gan gudrais dēls.