3. A. 1653 A. E. A. Simsons no Krymova Rēzeknes apr. Rozinavas pag. Latvju kultūras kr.

Dzeivuoja uz pasauļa treis bruoļi, divi bruoļi beja gudri, trešais - muļkīts, kura vuords beja Andrivinš, Vīnu reizi runoj gudrī bruoļi Andriviņam: "Īsim, Andriviņ, ogūrču zogtu!"

"Labi, īsim!" runoj Andriviņš.

Tai jī vysi trejūs aizguoja zogtu ogūrču. Īguoja jī duorzā un suoka meklēt. Andriviņš pyrmais atroda ogūrčus un aizklīdzja: "Bruolīši, es atrodu lelu ogūrči!"

Bruoļi suoka runuot Andrivam: "Kuo tu klīdz, izdzierss saiminīks un tvuleņ myusus samvus, tūlaik byus vysim pa boltam ņeiragam!"

Tai jī vysi pīlasīja ogūrču un guoja uz sovu sātu. Utrā dīnā aizguoja vēļ bruoļi zogtu. Īīt jī un redz, ka stuov patmaļas. Jī īguoja tymuos patmaļuos un redz tī zalta durovas. Andriviņš pajēma zalta durovas, lyka sev uz placim un aiznesja. Tai jī vysi īt un Andriviņš nas tuos zalta durovas. Atsaver bruoļi atpakaļ un redz, ka dzenās pēc jūs laupītuoji. Bruoļi suoka skrīt, cik pi jūs beja spāka, bet muļķīts, Andriviņš, ar vysom zalta durovom. Cik jī naskrēja - pīkusa. Jī apstuoja un tyuleņ īkopja eglē, sēd tī un galda, kas byus, bet Andriviņš ar vysom durovom . sēd. Atskrēja laupītuoji pi ituos pat egles un sādās zam ituos egles un īkyura guni. Andriviņš sēd kūkā un redz, kū laupītuoji dora. Jis cīši nūsabeida un runoj bruoļim: "Bruolīši mīļī, navaru es vairuok turēt itūs durovu, man cīši gryuts!"

Bruoļi jam atbild: "Turi, Andriviņ, turi!"

Navaru nūturēt, mīļī bruolīši!" runoj Andriviņš, un palaidja zemē zalta durovas. Kai krita ituos durovas nu viersa, taišņi uz laupītuojim un vysus uz reizes nūsyta. Prīcīgi palyka vysi bruoļi, nūkuopja nu egles, salasīja vysu laupītuoju montu un atvedja uz sovu sātu. Tai treis bruoļi nu tuos reizes palyka boguoti ; un suoka dzeivuot vīnā vītā mīrīgi un laimīgi.