1. A. 1654 Auseklis Lielvārdē. Brīvzemnieka kr. LP, VI, 896 (133, 6).

Vienam tēvam trīs dēli. Vienreiz viņš vecāko dēlu veda ap saviem laukiem, tur gadījās liels, līks bērzs. Dēls saka: "Vai zini, tēt, kas te iznāk?"

"Nu, kas tad?"

"Saku koki!"

Tēvs par to ļoti priecājās: "Tu esi man labs dēls, tā runādams, būsi man vecumā labs maizes devējs!"

Otrā dienā tēvs veda otru dēlu. Gadījās liela, liela liepa. Otrs dēls saka: "Vai zini, tēt, kas te iznāk?"

"Nu, kas tad?"

"Segli!" Tēvs atkal priecājās: "Tu esi man labs dēls, būsi man vecumā maizes devējs!"

Trešā dienā veda trešo dēlu. Gadījās liels, liels ozols. Trešais dēls saka: "Vai zini, kas, tēt, te labs iznāk?"

"Nu, kas tad?"

"Ceļa gājēja runga!"

Tad tēvs dusmīgi atteica: "Tu man neesi vis labs dēls, tu būsi tikai tāds

pasaules staigulis, nekāds maizes devējs vecumā."

Un kad trešais bija paaudzis, tad tēvs to palaida, lai iet pa

pasauli. Viņš pirms aizgāja uz kalēju uzkalt desmit podu smagu rungu. Uzkala, runga bija par nestipru. Nu lika divdesmit podu smagumā kalt. Uzkala to, vēl runga locījās. Nu lika trīsdesmit podu kalt. Uzkala, tā drusku gan locījās, locījās, bet iztika un aizgāja pasaulē. Jāja, jāja - uzjāja lielu pļavu un pļavā lielu kuplu ozolu. To izrāva no saknēm un atrada trīs mucas naudas zem ozola. Nu piesēja pie ozola ķēvi un nosacīja tā: "Es iešu astoņi gadi pa pasauli un par astoņi gadi nākšu atpakaļ. Ja tev tad nebūs astoņi kumeļi radušies, tad nocirtīšu tev galvu."

Bet kad viņš nu par astoņi gadi atnāca, tad ķēve zviegdama veda savus astoņus bērnus pretim. Nu viņš paņēma savas trīs mucas zelta naudas, aizgāja uz tēvu un dzīvoja laimīgi.