4. A. 1660. V. Filšs no A. Savicka Daugavpilī. Latvju kultūras kr.

Senejūs laikūs dzeivuoja vīns nabags zemnīks, kam beja lela saimja, kas daudz raižu sēdēja pavysam naāduši, par tū, ka jīrn nabeja maizis. Vīnu raizi itys zemnīks, koč jis beja krīvs, nūguoja uz bazneicu un daguoja pi svāta oltora un suoka lyugt Dīvu ar osorom runuodams: "Kungs Jēzu, īdūd man treis symti rubļu, a bez vīna rubļa najimšu."

Bazneicā natuoļi nu zemnīka stuovēja vīns boguots muižynīks, kurijis dzierdēja vysus zamnīka vuordus. Muižynīks dūmuoja: "Nūlikšu es uz oltora div symti deveņdesmit deveņi rubļi, par tū, ka zemnīks runuoja, ka bez vīna rubļa najems.

Kai sadūmuoja muižynīks, tai padora jis pa kluseņem, kab zemnīks naredzeitu. Jis aizguoja aiz oltora, nūskaitēja dīvi symti deveņdesmit deveņi rubļi un izlyka uz oltora, a pats gaida, koleidz zemnīks pajims un puorskaitēs itū naudu. Zemnīks, īraudzeidams&127; itū naudu, daguoja pi oltora, pajāmja naudu un soka: "Faldīs Jēzam Krystam par naudu!"

Kai zemnīks puorskaitēja, tur vīna rubļa tryka, jis naudu lykdams kārmynā otkon soka: "Faldīs Jēzam Krystain! Koč vīna rubļa nagiun, bet es jau varu pagaideit. Ka tu īdevi maņ divi syrnti deveņdesmit deveņi rubļi, a vīnu rubli tu maņ pēčuok atdūsi."

Ituos vuordus pasaceidams, zemnīks izguoja nu bazneicys uorā, a muižynīks guoja zemnīkam pakaļ, jam beja žāl tuos naudys. Muižynīks dadzyna zemnīku un soka: "Kai tu munu naudu nu oltora pajāmi?"

Zemnīks jam atbildēja: "Es tovys naudys najāmu, man īdevja Jēzus Krystus. Es jam prasēju, jis rnan īdevja."

Tūlaik muižynīks soka zemnīkam: "ltū naudu, es nūlyku uz oltora, par tū, ka dzierdeju tovus vuordus, ka bez vīna rubļa najimsi."

Zemnīks gon dūmuoja atdūt muižynīkam itū naudu, bet jam tyka žāl un jis nadevja, a nūguoja uz sātu. Muižinyks syudzēja zemnīku tīsā. Tisā muižynīks soka, ka zemnīks nuzoga jam naudu, bet zemnīks soka: "Es nazagu nu muižynīka, a prasēju Jēzu Krystu, kab jis īdūtu mlaņ treis symti rubļu, a Jezus Krystus man īdevja." Tīsa attaišnuoja zemnīku a muižynīkam nauda propula. Muižynuks gribēja pazasmītīs par zemnīku, bet zemnīks tagan smējās par muižynīku.