4. A. 1675. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis no 60 g. vecā Pēteŗa Turķa Smiltenē.

Akal malēniets ar vezumu aizbraucis uz Rīgu, visu izandelēš un ta staigāš pa Rīgu apkārt brīnēdamies. Šis nu izstaigājies, ka vai ne gards, un pēdīgi pats pie sevis nosacīš: "Ak, vallc, kau būtu mārkaķi radzēš, nudie' rubuļi nažālūtu!"

Malēniešaim kārējies varēn mērkaķi redzēt. Bet ka malēniets tā nosacīš, tā tūlitan ar vienc Rīgas zellis klā un saka: "Duču rubuli, es parādīšu mērkaķi!"

Malēniets iedevis Rīgas zeļļam rubuli un šis nu šo vedis rādīt mērkaķi. Rīgas zellis aizvedis malēnieti uz lielkungu kasi, tur bīš vienc tāds lieckungs par kasieri, kas uz mata izskatījies pēc mērkaķa. Abi iegāši kasē un Rīgas zellis nu piebikstīš malēniešam, ka are, tur jau aiz tiem drāšu trellīniem mērkal&127;is esot. Nu malēniets prasīš Rīgas zeļļam, vai par to pašu naudu mērkaķi pakaitināt ar varot. Rīgas zellis sacīš, lei kaitinot, cik ādā lienot. Nu malēniets piegāš pie trellīniem un vilcis ar pātagas kātu pa drātēm, ka nobarkšēš vie. Jau lieckungs uz aukšu vie palecies uz krēsla. Nu malēniets ar palicis priecīgs un kliedzis:

Vai re' kā skaišas! Vai re' kā skaišas!" - un vilcis akal ar pātagas kātu pa drātēm. Nu lieckungs sācis kliegt un saskrēš sulaini un sagrābuši malēnieti pie krāgas un tik stiep prom. Gan malēniets ķepurojies pretī un sacīš, ka šis par mērkaķa kaitināšanu ar esot samaksāš, bet nekas nelīdzēš un malēnieti aizstiepuši un iespundējuši cietumā.