1. A. 1683. A. Bīlenšteina kr., Valmieras apg., 1850.g. M. Bohm, Lettische Schwānke, Nr. 46.

(Tīšu pa malēniski izteikts, lai izzobotu malēniešus, jo šejienieši patiesībā tā nerunā.)

Juonis bruolis un Pīteris bruolis guojuši Rīgu opskotīt. Ok kungs, kas Rīgā kungu! - ko muojas vītā nojēmuši cepurīti nū golvas; to vēl vokorā otkal uzlikuši. Ir pošu žēlīgu ķēniņu redzējuši po zemes virsu stoigajam or zalta spoini par placim (= bundzinieks). Nūnākuši Daugavas molā - sacījis Pīteris bruolis: "Juoni, bruoli, sorgi noudas maķeli, ko blāži nanūrouj!" A Juonis bruolis atteicis: "Por kom tad Rīgā tīsas?"

Nūrouj blāds Juoņam bruolim maķeli. Teic Pīteris bruolis: "Voi naķersi blādi?" Atteic Juonis bruolis: "Loi skrīn! por kom tad Rīgā tīsas, tās zina, kur tī blāži žūrējas. Nūīt pī tsas - tīsa prosa: kuods tad tas blāds bijis ? Atteic Juonis bruolis : "Tuods pots, ka tis tur goldiņa golā ar sarkanām zimzām!"

Izved Juoni bruoli laukā un līk uzskoitīt krītni. Iznuok vīns mīlīgs kundziņš un soka: "Dai pa karašinki (dod labi krietni)!" Dūmā Juonis bruolis: "Nu karašiņas dūs!" A iznuok vīns bargs kundziņš un soka: "Polna (diezgan)!" Nu dūmaj, ko palnūs sositīs!

A nūguoja pī gudras sīvas, opvuordūja, opglāzīja - ko ar rūku otņēma.

Pār Daugavu ejūt, Pīteris īkrīt uolenģī. Atteica Juonis bruolis: "Nu, ku tu vēl rūkas saldēj - loidīs vīn tik dibinā!"