2. A. l684. V. Zacharska no 55 g. vecā V. Razgaļa Makašānu pagastā. V. Podis krājumā.

Tuoļi aiz jyurom, nuežim un augstim kolnim beja vīna aizsvīsta derevņa (sādža), bet tī beja taidi pat ļaudsl kristeiti, kai mes, jī taipat ticēja Dīvam un taipat lyudzja kai mes. Nu tuos derevņis tyvu nabeja ni mīsteņa, ni bazneicys, tai ka tuos derevņis ļauds moz kurs zynuoja bazneicu, bet jaunī pavysam nazynuoja, kur tys mīsteņš, un kaida ir tai bazneica.

Vīna meita tuos derevņis sadūmuoja īt pi veira un vyspyrmuok jei sazalasējuos īt uz bazneicu pi spovedjis (poļu spowiedz, grēku sūdzēšana), bet patja nikur nikuo nazynuoja, un taipat nikod sovā myužā bazneicys naredzēja. Izguoja meita nu &127;sātys - cik jei tī puorguoja verstu - vērās: brauc ar vazumim daudz zemnīku. Meita itei padūmuoja, ka itī zemnīki brauc uz bazneicu. Jei nūguoja pēc zemnīku pakaļ. Zemnīki braucja, braucja un apstuoja pi vīnys muojis un suoka kraut vazumus uorā un maisus nosuot muojā. Meita ar dūmuodama, ka tī ir bazneica, īguoja tymā muojā, stuov un lyudz Dīva. Klausuos meita, ka nazkas nu augstuma klīdz : "Dreižtrok ber!"

Meita kai izdzierdēja itūs vuordus, nu reizys nūsabeida un izskrēja uorā dūmuodama, ka jai tyulen ībiers par pakaļi. Jei atpakaļ napazavieruša, nūskrēja dreižuok uz sātu. Sātā tāvs ar muoti vaicoj nu meitys: "Nu, kū meitiņa, daguoji pi spovedis?" "Na," atbildēja meita.

"A par kū že tu nadaguoji?" vaicoj nu juos tāvs ar muoti. Meita jīm stuosta: "Es nūsabeidu. Svāta Marija stuov pi nazkaida skrituļa un vys runoj: "Ļa-ta-ta, ļa-ta-ta, a kung&127; Jezus Kristus nu augstuma klīdz : "Ber dreižu&127;k." Es nūsabeidu, dūmuoju ka man par grākim aizlyka pokutu (poļu pokuta, grēku nožēlošana) ībiert par pakaļi vai par koklu, es dreižuok izskrēju uorā un uz sātu."

"Ak tu, muļķis," runoj uz jū tāvs, "tu nabeji bazneicā, a tyki patmalūs."

Kū darēt meitai? Uz cvtys dīnys jei sazalasējuos un otkon nūguoja maklātu bazneicu. Vot jei guoja - guoja un daguoja uz mīsteņi. Staigoj jei pa mīsteņi un meklej kur ir bazneica. Verās jei: stuov 1ela muoja, jei dūlmoj, ka itei ir bazneica. Jei īguoja tymā muojā. Muoja tei beja, kur uodu taisa. Jei kai īraudzēja tī uodus, tyulen izskrēja uorā un dreižuok uz sātu. Atīt meita uz sātu, tāvs ar muoti vaicoj : "Nu meitiņa, daguoji pi spovedis?"

"Navaiauojit!" atbildēja meita. "Es na uz bazneicu tyku, a taišni alnī. Tī es redzēju daudz uodu nūvylktu nu sīvīšu ar vysim bizim."

Tāvs runoj uz meitu : "Ak tu, muļķis, tu patyki uz tū muoju, kur uodys taisa, tī ir uodys zyrgu ar astim, bet na ar bizim." Tai meita nu tuo laika vairuok naguja maklātu bazneicys, īt pi spovedis un taipat naguoja pi veira, dzeivoj vēl tagan par vacu meitu.