4. A. 1685. Kārlis Skujiņa no M. Šveicares, Lielvircavas pagastā.

Muļķis aizbraucis ar savu draugu precībās. Vakariņās viņiem devuši olas ēst. Muļķis ēdis olu uz kumosa. Kad viņš aizbraucis mājā, māte prasījusi, kas dots ēst un kā muļķis ēdis. Muļķis izstāstījis, kā viņš olu ēdis uz kumosa. Māte sacījusi, ka tas neesot bijis pareizi, vajadzējis vismaz griezt uz četrām daļām.

Aizbraukuši otrreiz precībās. Vakariņās muļķam ar draugu dots zirņus ēst. Muļķis griezis zirņus uz četrām daļām un nekā nevarējis paēst. Muļķis aizgājis neēdis gulēt. gaismā viņš redzējis, ka abrā bijusi iejava. Viņš nu 'klusi. pa tumsu piezadzies pie abras un paēdis iejavu. Rokas bijušas netīras un muļķis sataustījis krūzi ar ūdeni. Viņš iebāzis krūzē abas rokas, lai nomazgātu. Nomazgājis rokas, bet nevarējis vairs no krūzes izvilkt. Viņš izgājis ārā un sitis krūzi pret paksi, bet pa krēslu iesitis saimniecei par pakaļu. Saimniece izgājusi ārā un tā sēdējusi aiz stūra un muļķis to pārskatījis par paksi. Saimniece sacēlusi lielu traci un izdzinusi preciniekus no mājas.

Tā muļķim no precēšanās nekas neiznācis.