6. A. 1685. VI. Pilipjonoks Asūnā.

Kai tja vjāĻ bjej tī vecī laiki, pi Ļaužu vjāĻ karasina. nabjej, i visi dadzynova pa vokorim skolus. Tanīs laikūs vīns veirs dūmuoja ženeitīs.

Tod Mikeļs jis sadūmova braukt svuotūs, jis nūguoja da sovam dzjackam, kap tys brauktu jam par svuotu. Dzjacka ar lelu prīcu, vajag pļeminīku apženeit. Nu kai i vysod, pajam jī ar sevi i brandivjaņa i brauc jī svuotūs. Dzjacka pa ceļam pļeminīku vys vuica, stuosta jām, kai vajaga dareit, kai runuot, kai āsti vysu, vysu izstuostjē cīš smalki. Nu vot, atbrauc jī da kaidai mjaltai, dzjacku ar pļeminīku tja tyuleit puorjam, i posādynoj. Nu jī runoj, runoj, ali nivīns nikuo nasoka, kuo jī atbraucja. Saimineice drusku jau i saprota, ali kai ža jei vaicuos. Tod svuots hastuostjē, ka jis grib sovu pļeminīku apženeit.

Saimineica palyka prīceiga, izdzierdusja taidys lītys, mjaita kai byutu drusku nūsakaunā, ali nikuo. Svuots tyaleit vylka būtelku z golda. Saimineica stjaidzjās padžāreit ūlinīka. Jau palyka i tymss, saimineica vys tai i stjaidzja. Nu i ūlinīks gotovs, ūlinīku jei palyka z golda, ali jau vaidzjā gunis. Saimineica tja dreiziņkai atplāsja skolu i īdjadzja guni, jī suoka āst.

Pļeminīks nikuo narunova, i bej taids nazkaids apspruosts.

Cik tī tys skols daga, ali dreiž apdzysa, ustobā palyka tymss. Saimineica nūrunova, ka tyuleit aizdjags guni. Pļeminīks i pa tymsu, vysleidza ādja, dzjacka suoka jam sist suonā, lai jis naād. Pļeminīks dūmova, ka dzjacka vuica jū, lai jis ūlinīku pojam, jis tyuleit ūlinīku pojam un pateļņis i salīk ozūtī. Saimineica aizdjadzja skolu, i verās, ka pateļņa tukša, jei saprota, kas par lītu, i sacjē: "Maņ taidu ženichu navajoga."

Dzjackam ar pļeminīku nikuo dareit, sasalosjē i brauc jī da sātai. Pļeminuks tjaica: "Tu man vjal napaspjēji pasceit, as jau saprotu kas par lītu."

Dzjackam nikuo bje runuot. Tai pļeminīks i naapsaženjē.