7. A. 1685. Skolnieks J. Kļava no 64 g. vecās J. Ritenes, Nīcā, K. Lielozola kr.

Senos laikos cilvēkiem nebijušas bikses. Visi staigājuši lupatās satinušies.

Vienai meitai bijis bagāts brūtgāns. Brūtgāns domājis, ka čitādāki varētu ietērpies, lai nebūtu auksts. Licis pašūt skrodeŗiem bikses. Skrodeŗi nezinājuši, kas tas ir, bet brūtgāns paskaidrojis, un skrodeŗi arī uztaisījuši bikses.

Nu brūtgāns ies pie brūtes un parādīs, kas viņam ir no jauna. Gājis cauri pa vienu birzi un priecājies par biksēm. Taupīdams jaunās bikses novilcis un pakāris tās koku zaros.

Te viņam neviļus ienācis prātā, ka pa viņu kāzām spēlēšot muzikanti un visi viesi būšot priecīgi. Sajūsmināts viņš tik gājis tālāk un aizmirsis bikses.

Aizgājis pie brūtes un, kā jau apradis bez biksēm, nemana, ka viņam to vairs nav. Iegājis pie brūtes laimīgs, pacēlis lupatas uz augšu un teicis: "Skaties, kas man te, skaties, kas man no jauna!" Brūte domājusi, ka viņš palicis muļķis, un negribējusi viņu vairs.

Nu brūtgāns apķēries, ka viņam nav vairs bikses. Atskrējis atpakaļ, paņēmis bikses, uzvilcis un gājis atpakaļ. Domājis, ka nu brūte būs laimīga. Bet kas to dos? Brūte nē, pa gabalu nē.

Tā bikšu dēļ iznīkušas viņu kāzas, bet no tā laika visi vīrieši vilkuši tādas bikses.