8. A. 1685. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 73 gadi vecās Marijas Āboliņas Aumesteŗos.

Reiz bīš vienc tāds muļķis, un šis nevarēš sievas dabūt, jo visas meitas jau no šā pa gabalu bēgušas. Reiz muļķis braucis no pļavas un vezumā šim bīšas izkaptis. Ceļmalā gadīšās meitas un muļķis nu tūlī no vezuma ārā, saķēris vienu meitu un kā gāzis vāģos, tā uzgāzis uz izkapts un šī nodūrusies.

Ka nu muļķis atbraucis mājā, tā lielījies, ka šim esot sieva vezumā Nu visi gāši skatīties un sākuši ar meitu runāt, bet šī ne vā(r)diņa pretī. Citi jau nekā nezināši, kas par lietu ir, un sākuši muļķi izsmiet. Nu muļķis dagāš pie vezuma, raustīš meitu pie pleca un šļupstēš: "Nemad nerunāt? Viti taka tūka ir!"

Pēdīgi gan uzgāšies, kas par lietu, un tā muļķis dabūš skaudīgu strāpi.