2. A. 1685. K. Blau's Ērgļos. Brīvzemnieka «Sborņik» 145, LP, VII, II, 30, 2.

Bija divi brāļi, tiem bija skaista, skaista māsa. Viņi baidījās, ka māsu neaizved precinieki, tādēļ guldināja to savā vidū. Tomēr ir tad to aizveda no maltuves, bet lai nemuktu pie brāļiem atpakaļ, šie iesies aizvesto virvē un jāva tikai tā staigāt. Te vienu nakti, kad precinieks atkal bija izlaidis aizvesto māsu pie virves laukā, brāļi ņēmās slepus māsu atraisīt un iesien tai vietā kazu. Precinieks novērojis, ka diezgan šī būs laukā bijusi, vilks virvi atpakaļ un ieguldinās līgavu taisni tūliņ gultā. Precinieks aptausta līgavu, atron, ka tai ragi. Šis pārbīstas - sauks mātei, kas turpat netālu gulēja: "Māmiņa, :manai sievai ragi!" Māte atbild: "Nekas, nekas, dēliņ: tā jau visām sievām." Precinieks aptausta atkal - atron līgavai pupus: "Māmiņa sievai manai pupi." Māte atbild: "Nekas, nekas - tā jau visām sievām." Tālāk precinieks vēl apmanījis kazai vilnu - sacījis : "Māmiņa, manai sievai vilna!" Bet māte atbild: "Nekas, nekas: tā jau visām sievām." Tikai rītā šis pilnīgi noprata, ka nolaupītās skaistules vietā gultā kaza.