2. A. 1687. B. Zariņa no 48 g. v. A. Caunes Vecaucē. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 331, 2096.

Agrāk braukuši mācītāji linot. Viņi noklaušināja bērnus un lielākiem arī deva pa grāmatiņai. Tā reiz mācītājs iebraucis ar visu savu kučieri un sulaini vienās nabadzīgās mājās. Tur pašlaik bijusi pusdiena gatava. Saimniece izvārījusi auzu ķīseli un devusi mācītājam. Viņam tas tik ļoti smēķējis, ka viņš prasījis saimniecei, kā saucot to ēdienu. Nu viņa atteikusi: "Ķīselis!"

Nu mācītājs braucis mājā un visu ceļu daudzinājis to vārdu: "Ķīselis, ķīselis."

Bet ka aizbraucis mājā, tā aizmirsis. Viņš licis jūgt kučierim zirgu no jauna iekšā un braukt atpakaļ, pie tās saimnieces. Kā braukuši, nākuši tāda liela peļķe. Rati apgāzušies, un nu kučieris dusmīgs, saka: "Maisies nu kā pa ķīseli!"

"Ā; ķīselis, ķīselis! Še desmit rubļu un brauksim mājā."

Tā pārbraukuši, un mācītājs licis arī savai saimniecei vārīt auzu ķīseli.