4. A. 1689. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no Martas Kuplās Plāņu pagastā.

Tēvam bīš div gudri dēli un vienc muļķa dēls. Abi gudr' ganīš aitas un Muļķis pa māju slaistījies. Reiz māte stellēsi Muļķi lei šis aiznesot gudrajim brāļim uz ganim ēdienu, un iedevusi Muļķam pillu krūzi ar klimpām. Muļķis gāš un paskatījies apakalis, redzēš savu pakrēsli un nodomāš, ka tas ar' ir cilvēks, un sācis šim mest klimpas, lei vais svešais nenāk šim no pakaļas. Bet svešais vīrs nācis un nācis un Muļķis akal tik sviedis šim klimpu pēc klimpas un tikmē, kamē krūze bīsi tukša.

Gudrie prasīši Muļķam, kurt' šis klimpas licis. Muļķis rādīš un stāstīš: "Areku, tam lielajam visas atdevu!"

Nu gudrie vais, ne smiet, ne ķīvēties, ka Muļķis ēdināš savu paša pakrēsli. Šie nu sarunāšies iet uz māju paēst un tikmē atstāt Muļķi, lei šis aitas pieskata. Gudrie nu sacīši Muļķam: "Pieskati aitas, ej apkārt un griez gubā!"

Gudrie aizgāši uz māju ēst un Muļķis palicies pie aitām: Šis nu tik griezis aitām galvas; no, krāvis gubā un tā pats stāvēš klā un vaktēš, ka kāds nenāk un neaiznes kādas aitas.

Ka gudrie brāļi atnākuši, ta redzēši, kādu lērumu Muļķis izstrādāš. Nu šie bīš sprungā. Ko lei nu saka tēvam un kā lei izdara? Gudrie norunāši tēvam nekā nesacīt un nosprieduši, ka aitas jārok no. Nu izrakuši bedri un svieduši tik aitas iekšā un tā akal zemes virsū. Ka tas bīš padarīts, ta visi gāši uz māju. Māte cēlusi vakarīnas galdā, abi gudrie sākuši ēst, bet Muļķam nedevuši nemaz. Nu, par tādu lietu Muļķis pārskaities un sacīš: "Ešanā jūs esat pirmie, bet strādāšanā pēdīgie. Es pa trīsām aitām vie uz bedri nesu, bet jūs tik pa vienai!"

Nu tēvs sācis prašņāt kas par aitām un kas par bedri, un Muļķis visu izstāstīš. Nu tēvs piesēš Muļķi pie stenderes un pats gāš meklēt labu žeigu, ko Muļķam sadot pa muguru. Muļķam bīš no pēriena traki bailes, šis tikmē rāvies, kamē izrāvies ar visu stenderi un aizbēdzis uz mežu. Vakars nācis virsū un Muļķam bīš bailes zemē gulēt. Šis nēmis un uzkāpis eglē. Naktī apukš: tās pašas egles sanākuši laupītāji, sakurināši uguni un sākuši skaitīt salaupīto naudu. Vēš dzinis dūmus Muļķam taisni virsū, šim apreibusi galva un šis nu nācis kučku vāļu no egles lejā un laupītājim virsū. Laupītāji pārbijušies un aizbēguši un atstāši visu naudu zemē. Muļķis salasīš laupītāju naudu un gāš uz māju un atdevis tēvam. Tēvs nu vais šā nepēris un visi dzīvāši akal laimīgi kopā.