10. A. 1689. M. Skrupska no vecas māmiņas Neretā, Folkloras krātuvē.

Vienam tēvam bija trīs dēli: divi gudri, viens muļķis. Tēvam bijis daudz aitu, ko gudrie ganījuši.

Vienu dienu māte iedod muļķītim, lai aiznesot brāļiem pusdienu. Muļķītis paņem un nes, bet ierauga savu ēnu. Nu viņš domājis: laikam šim nabadziņam griboties ēst. Viņš izlej drusku zupu, bet ēna kā iet, tā iet līdz. Nu viņš ņem liet, kamēr izlej visu zupu.

Aiziet pie brāļiem, brāļi prasa: "Kur zupa?"

Viņš atteic: "Viens man gāja pastāvīgi līdz, es viņam atdevu."

Nu brāļi iet uz māju ēst un pieteic muļķim labi ganīt, tā kā visas būtu vienā vietā. Muļķis ņem salasa visas aitas, nokauj un samet vienā čupā. Pārnāk brāļi, ierauga visas aitas nokautas. Ko nu darīt? Zina, ka mājā nedrīkst rādīties, ņem un pakaŗas. Muļķīti nu iesloga tumšā kambarī, kur tam bija jānobeidzas.