14. A. 1689. 1535. H. Skujiņa, Andrs Ziemelis, no 63. g. vecā J. Turķa, Bilskas pag.

Vienam tēvam bīš div gudri un trešais muļķa dēls. Abi gudrie ganīši aitas un muļķis nesis tiem ēst: pillu bļodu ar sausim karpeļim. Bet ka nu muļķis izgāš no istabas, tā pamanīš, ka tam nāk vienc garš no pakaļas. Tas bīš viņa paša pakrēslis.

Nu muļķis tik metis vie pa karpeļam zemē, tam vīram [ēnai], kas nācis šim no pakaļas. Kamē muļķis ticis pie gudrajiem, tikmē karpeļu bļoda bīsi tukša.

Nu gudrie prasīši: kurt' šis karpeļus licis? Muļķis stāstīš, ka šim no pakaļas nācis lie[l]c vīrs un tam šis esot sviedis pa vienam vie karpelīšam zemē, bet kamē ticis pie šiem, tikmē bļoda bīsi tukša. Neko darīt. Gudrie gāši uz māju ēst un atstāši muļķi, lei gana aitas. Vienc gudrais piesacīš, lei mulķis sagriežot aitas kopā. Ka nu abi gudrie aizgāši, tā mulķis piegriezis kārklu rīkstes un ar tām sagriezis visām aitām kājas kopā. Ka nu gudrie aka nākuši apakaļ, tā redzēši, kādus darbus muļķis izstrādāš: visām aitām bīš kājas sagrieztas ar kārklu klūgām. Nu gudrie šim prasīši: kāpēc šis tā darīš?

Mulķis sacīš: "Kā, jūs jau maņ paši likāt sagriezt aitas kopā un es ar sagriezu ar klūgām kopā!"

Ne ko darīt. Mulķis gāš uz māju un gudrie palikuši pie aitām. Reizgudriem bīši tīkli un šie tīklos ķēruši zvērus un putnus. Vienu nakti gudrie stellēši mulķi uz mežu, lei šis pa nakti uzmanot tīklus un ja kāds

zvērs ieķeroties, ta lei to tūlī sitot no, bet lei tīklim neaiztiekot. Muļķis aizgāš uz mežu un vaktēš brāļu tīklus. Bet nakts bīsi traki tumša un uz to pusi gadījies iet mācītājam. Mācītāš apmaldījies un kā gāš pa tumsu, tā tīklos iekšā. Muļķis pamanīš, ka tīklā ķepurojas kas lie[l]s un mellc, skrēš ar rungu klā un tik devis, ka šļakst vie. Muļķis tikmē sitis, kamē mellais (mācītājs) bīš beigts un tā atstāš šo tāpatēm tīklā un vaktēš aka. Rītinā nākuši brāļi un nu gan bīš traki! Tīklā guļ mācītāš un pagalam. Nu gudrie klupuši muļķam virsū, kāpē šis nositis mācītāju.

Bet muļķis tik mierīgi sacīš: "Kā, jūs jau man sacījāt, lei sitot to no, kas esot ieskrēš tīklā!"

Neko darīt. Mācītāš bīš un palicis pagalam. Ka nu mācītājam dzēruši bēres, tā abi gudrie ar bīši bērēs. Bet muļķis ar vis nelicis lūgties un aizgāš pats uz bērēm. Tikko šis pamanīš gudros, ka tūlī sacīš: "Kā tā', pie ēšanas un dzeršanas visi, bet pie sišanas es vienc pats!"

Neko darīt. Nu abi gudrie nosprieduši tikt no muļķa vaļā. Gudrie iebāzuši muļķi maisā un aizstiepuši uz ezaru un gribēši noslīcināt. Bet kā pa postu, nebīš paņēmuši cira līdza un ledus bīš biezs. Gudrie atstāši muļķi maisā uz ledus un aizgāši uz māju pēc cira, sak', nāks apakaļ, izcirtīs ālenģi un laidīs mulķi iekšā. Ka nu gudrie aizgāši, tā mulķis dzirdēš, ka vienc brauc ar pulkstinim garēm. Nu muļķis tūlī kliedzis :

"Lasīt nemāku, skrīvēt nemāku, grib pa ķērnīnu celt!"

Garēm braucis lie[l]ckungs. Šis apturēš zirgus un prasīš, kas par lietu. Bet muļķis tik kliedzis: "Lasīt nemāku, skrīvēt nemāku, grib par ķēnīnu celt!"

"Ā!" domāš pie sevis lieckungs. "Man ar patiktos par ķērnīnu."

Nu lieckungs izlaidis muļķi no maisa, viņč šim iedevis maku, pillu ar zelta naudu, savus zirgus un sacīš, lei mainoties. Mulķis bīš ar mieru. Nu lieckungs ielīdis maisā, muļķis aizsēš maisam galu cie' un pats lielkunga zirgos iekšā un laidis vaļā, ka vēš vie gar ausim dzīvāš. Atnākuši abi gudrie, izcirtuši ālenģi, piesēši pie maisa lielu akminu un laiduši ezarā iekšā. Tā tie priecīgi gāši uz māju un domāši, ka nu reiz ir no muļķa vaļā.

Mulķis pabraukājies pa pasauli un tā braucis aka mājā. Nu gudrie no brīnumiem acis vie atplētuši: muļķam div zirgi, pillc maks naudas! Nu šie viņam prasīši: kurt' šis to visu ņēmis?

Mulķis tik smēš un sacīš: "Ezarā visa kā diezgan!"

Nu abi gudrie nosprieduši ar iet uz ezaru un pierunāši mulķi, lei šis šos ielaižot ālenģī. Kā ta' muļķis bīš ar mieru. Viņč izcirtis div ālenģus un licis, lei gudrie lien katrs savā maisā. Gudrie līduši ar. Nu muļķis pie katra maisa piesēš vē krietnu akminu un tā pustīš abus maisus ālenģos iekšā. Tie nogāši dibinā, ka noblurkšēš vie. Nu muļķis gāš uz māju un dzīvāš laimīgi.

Piezīme. Sal. piezīmi pie iepriekšējā varianta. P. Š.