2. A. 1694. Elga Žubeckaja no 72. g. v. vecmāmiņas Rīgā. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes II, 138, 1704.

Reiz dzīvojis viens ļoti sīksts kungs. Braucot no ciemiem, tā zirgam nokritusi pakava, tā ka bijis jābrauc pie kalēja kalt jaunu. Kungs nu apskatījies labi, kā kalējs strādā, un pārbraucis mājā, atlaidis savu kalēju un sācis pats smēdē kalt. Savu kučieri tas paturējis par plēšu pūtēju. Kungs paņēmis dzelzs gabalu un gribējis izkalt izkapti. Kalis, kalis - dzelzs gabals mazāks vien kļuvis, bet nekas nav iznācis, iesviedis to ūdenī, čiks! vien nogājis. Kad izkapts neiznākusi, tad kungs nodomājis kalt cirvi, kausējis ugunī, kalis ar veseri, bet kā neiznācis, tā neiznācis - čiks! vien nogājis. Tad kungs nodomājis kalt naglu, jo dzelzs pavisam maz

bija atlicies. Kalis, kalis, kā neiznācis, tā neiznācis. Iesviedis ūdenī, čiks vien nogājis un visa dzelzs izbeigusies. No tā laika sīksto kungu un tā kučieri par čiku kalējiem vien saukuši.