1. A. 1696. J. Bankins «Šis un tasn I, 1872, 34.

Zemnieks, nobraucis Rīgā, ieiet naudas mainītavā; tur daudz naudas redzēdams gubu gubām uz galda, izsaucas: "Ujā, kas tur naudas!"

Naudas mijējs tam šauj par ausi, izstum no istabas un pasaka: "Ja tu ko redzi, tad tev būs sacīt: Tas par maz', lai Dievs dod vēl vairāk!"

Vīrs aiziet uz Daugavmalu, tur pa Ututirgu staigādams nonāk līdz Daugavas tiltam, kur pašu laiku brauc bērnieki pār ar līķi. Viņš tos ieraudzīdams un atgādādamies naudas mijēja vārdus, saka uz tiem: "Tas par maz', lai Dievs dod vēl vairāk!"

Tie viņu sagrābuši, izbungā un šo pamāca citu reizi tā sacīt : "Lai Dievs dod, bet ne tik daudz!"

Šis no pilsētas uz māju braucot redz ceļmalā sējēju tīrumā, kuŗš sējot tā dzied:

"Es sēju savu sēju;

Dievs sarg' par krus' un vēju,

Kā priecādamies p!auju

Un lielas gubas kraujnx&127;!"

Ceļinieks, to dzirdēdams, saka uz to: "Lai Dievs dod, bet ne tik daudz!"

Sējējs nomet savu sētuvi, skrien pie tā un dod šim ar kulakiem par kaklu, ko jaudā.

Vīrs izbrīnējies saka pie sevis: "Tagad citādi nevar dzīvot un tverties pasaulē, kā jāvelk ādas krekls mugurā; jo saki ko sacīdams, jeb dari ko darīdams, nekad nav pareizi."