3. A. 1696. St. Uļanovska, Viļānos. Zbior wiadomosci do antropologii k rajowej. T. XVIII, Krakavā 1895, 264, 14.

Bjeja duraks. Īdams jis pa cjeļu, atrūn naudys kapjeiku i klīdz: "Kab vairuok, kab valruok!" Cik reizu klīdz: "Kab vairuok!"

A saimnīkam nūmyra bārns, jam tik div bārni bjeja, vīns nūmierst, ūtris dzjeivs; nūņasja tū nūmyrušū iz kopim globuot jū, a duraks klīdz: "Kab vairuok!"

Klausās tys saiminīks i dūmoj, ka jis klīdz, kab jam vairuok bārni miertu. Daskrējs i syt duraku par koklu i soka tai: "Klīdz, kab augtu lels!"

Nu, jis īdams klīdz: "Kab aūgtu lels, kab augtu lels!"

A kungam bjeja lels trums iz golvys; šam itaids lels cīši suopjā. Jis daskrīn, syt tū duraku i soka: "Klīdz tu, kab pleistu!"

Vot, jis īdams klīdz otkon: "Kab pleistu, kab pleistu!"

A krīvs, aiz pakša aizleids, diersnej i jam cīši griuts bjeja. Jis daskrīņ, syt duraku i soka: "Klīdz tu, kab cyukys apāstu!"

Jis īdams i klīdz: "Kab cyukas apāstu, kab cyukys apāstu!"

Saiminīks sjēja tjeirumā zierņč, daskrīn pi juo i par koklu:

"Kam tu klīdz, kab cyukys apāstu? Klīdz tu, kab byutu pylns kūls (klons)!"

Jis īdams i klīdz: "Kab byutu pylns kūls, kab byutu pylns kūls!"

A pi cyta saiminīka kūls bjeja pylns guņc - daga. Jis daskrīn, syt duraku par koklu, soka: "Klīdz, kab apdzystu!"

Īt duraks pa cjeļu, īdams i klīdz: "Kab apdzystu, kab apdzystu!"

A bobuleits vjepri svylynuoja i jam vyss guņc dzysa. Daskrīņ

pi juo i sryt par koklu: "Kam tu klīdz kab apdzystu? Klīdz, kab dagtu!"

Aizzaklīdza jis: "Kab dagtu, kab dagtu!"

Nu, jis tī i pats sadags, tys duraks.