7. A. 1696. H. Bergmane Talsos, T. Dzintarkalna krājumā.

Vienam nabaga tēvam bija trīs dēli: divi gudri un trešais muļķis. Reiz, kad dēli bija uzauguši, viņš pasauc tos pie sevis un saka: "Diezgan jau esmu jūs kopis un ēdinājis; ejiet nu paši pasaulē laimi meklēt!"

Dēli nu arī aiziet un, nonākuši līdz krustceļam, izšķiŗas. Gudrie iet viens pa labi, otrs pa kreisi, bet muļķītis iet taisni pa vidu uz priekšu. Beidzot pēdējais nonāk lielā mežā, kad jau bija uznākusi nakts. Viņš skatās visapkārt, ierauga uguni, iet tur klāt un redz lielu kaudzi zelta naudas. Viņš nu sameklē arī abus gudros brāļus un izstāsta tiem par savu atradumu. Tie nu arī atnāk, bet naudas ir tik daudz, ka kabatās nevar sabāzt. Vienam nu būtu jāiet uz mājām pēc maisa, bet kas ies? Gudrie saka, lai ejot muļķītis. Šis atbild, ka nevarēšot atminēt, kas jādara. Tad gudrie pamāca, lai tik ejot un runājot: "Maisu, maisu!"

Muļķītis nu arī iet un sauc: "Maisu, maisu!" Ceļā gadījies viens kungs, kam bijis pavadonis Maiss. Tas sabāris muļķīti un sacījis: "Kad tu kādu satiec, tad teic: "Labdien, kur tu brauksi?"

Tālāku ejot muļķītis redz vīru, kas grāvi rok. Tam nu viņš uzsauc: "Labdien, kur tu brauksi?"

Grāvracis to sabaŗ un pamāca: "Kad tu tā redzi, tad saki: "Ko tu te meņģējies?"

Muļķītis iet tālāku un redz maiznieku maizi cepam. Viņš tūliņ teic: "Ko tu te meņģējies?"

Tas atkal šo sabaŗ un saka: "Kad tu tā redzi, tad saki : "Dievs palīdz! Ka tik labi izdotos!"

Nu muļķītis redz, ka māja deg, pieiet klāt un saka: "Dievs palīdz! Ka tik labi izdotos!"

Ļaudis viņu sabar un saka: "Kad tu tā redzi, tad tik ņem ūdeni un lej virsū!"

Šoreiz viņš nonāk tādā vietā, kur jauni cilvēki danco. Šis nu steigšus vien paņem spaini ūdens un lej dancotājiem virsū. Šie viņu piekaun un teic: "Kad tu tā redzi, tad tik ņem un danco!"

Tad muļķītis pieiet pie viena aploka, kur te]i skraida. Viņš ieķeŗas teļiem astēs un skrien viņiem līdz, kamēr nositas gar sētas kārtim.