9. A. 1696 L. Uļjana Latgalē. Latvju kultūras kr.

Reiz guoja vīns cylvāks pa ceļu un atroda vīnu grošu, tod īdams sacīja: lai vēļ. Satyka, ka myrūni vede uz kopim, jis vys sacēja: "Lai vēļ."

Tur viņu pīspīde sacēt: "Myužīgu duseišonu." Guoja, guoja un sacēja: "myužīgu duseišonu."

Satyka kūms, kas vede meitini kristīt. Viņš sacēja: "Myužīgu duseišonu." Kūmi pīspīde sacīt: "Lai aug lela."

Tad guoja un runuoja: "Lai aug lela!" Satyka puisi ar vuoti un sacēja: "Lai aug lela!" Puisis pamuocēja sacīt: "Lai izšķeist!" Tod guoja un sacēja: "Lai izšķeist!"

Sēdēja puiss ceļa molā, vīns īdams sacēja: "Lai izšķeist!" Tys jū pīlmuocēja sacīt: "Lai cyukas apād."

Tad guoja tuoļuok un satyka sējēju, kurs sēja un tyvumā gulēja mozs bārns. Viņš garum ejūt, sacēja: "Lai cyukas apād!" Sējējs sasadusmuoja un nu dusmem viņu nūsyta.