2. A. 1697. Čuchalovu Līdija Slokā. P. Birkerts Latvju tautas anekdotes, III, 332, 3498.

Kadreiz tris vacieši iebraukuši Krievija. Vini nemacejuši neviena varda krieviski. Viniem gadijies iet caur vienu sadzu, kur uz cela rotalajušies vairak puikas. Ieraudzijuši vaciešus, vini sakuši tos apmetat akmeniem, saukdami: "Tri puzati nemca, tri puzati nemca" (tris resnvederi vacieši).

Vacieši, neka jauna nedomadami, patul-ejuši šos vardus prata, jo - kas var zinat - varbut kadreiz ir vajadzigi.

Tad vini nonakuši uz tirgus laukuma, kur pašlaik sakuši laudis druzmeties, gribedami iepirkties. Vini gajuši garam kadam sviesta tirgotajam un dzirdejuši, ka pardevejs prasijis pircejam, par cik marcinam šis to naudu maksajot? Pircejs atbildejis: "Za dva funta masla" (par divi marcinam sviesta).

Tad pardevejs, naudu izskaitijis un parliecinajies, ka ir pareizi, teicis: "Soveršenno verno!" (gluzi pareizi).

To visu dzirdejuši vacieši un atkal paturejuši šos teikumus prata. Nu vini jau macejuši tris krievu teikumus un varejuši droši doties talak.

Driz vini nonakuši liela meza, kur celmala gulejis nosists cilveks. Ta ka Vacija šads gadijums ir reta lieta, tad vini nemuši šo labi aplukot. Viniem ta skatoties un brinoties, pienakuši policisti un jautajuši: "Kas šo cilveku nositis?"

Vacieši to nesapratuši un domajuši: nu jasaka pirmais teikums: "Tri puzati nemca."

Tad policisti jautajuši talak: "Par ko jus šo cilveku nositat?" Vacieši atkal domajuši: nu jalieto otrs teikums un atbildejuši: Za dva funta masla."

"Beidzot policisti redzedami, ka vini nesaprot, teikuši, ka vini javedot uz cietumu. Tad vacieši domajuši, ka nu varbut noderes trešais un beidzamais teikums, lai tad notiek, kas notikdams, un sacijuši: "Soveršenno verno!"

Piezīme. Līdz Slokai nonācis šis krievu variants kā redzams ir vēl vairāk sabojājies. Šī pasaka ir uzņemta arī «Skaistākās latviešu pasakās» nr. 200. P. Š.