Kungs liek sev nocirst pirkstu.

1. A. 1698. P. Šmits Raunā.

Vienam kungam reiz nokritis gredzens uz grīdas un pavēlies apakš gultas. Gredzenu meklēdams, viņš iegrūdis pirkstu kaķa mēslos, kas nejauki smirdējuši. Kungs par to tā uztraucies, ka nezinājis vairs ko darīt. Ieraudzījis ārā sulaini ar cirvi, viņš izbāzis roku pa logu ārā un uzsaucis tam: "Nocērt man to smirdošo pirkstu!"

Sulainis domājis : kad jau kungs pavēl, tad arī jāklausa, paņēmis žagaru un iesitis labi stipri kungam pa pirkstu. Kungs nu no lielām sāpēm iebāzis netīro pirkstu mutē.

Piezīme. Līdzīgu joku ir vēl uzrakstījusi A. Ozoliņa Bauskā. Šai variantā kungs notraipa roku ar bērna netīrumiem un liek sulainim lai nocērtot šim netīro roku. A. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 113, 1649. P. Š.