2. A. 1725. VI. Pilipponoks Asūnē.

Dzeivova vacs pops ar sīvu - kai jau i vysod, popam bije i dzjaks. Pi popa beja kolpyuņa Aņa, ar kuru jis vysod tuŗā kaidys djelys, a z buobys nagribjā i vjārtīs. Popa buoba itū pamaņjē, i nagribjā dzeivuot par svātu, jei podružjē ar dzjaku. I popam bije lobi ar Aņi, a dzjakam nabeja slikši ar mātušku. Pi popa bije puiss, kuryis vysod djadzja svjacis vodova molku; ar vuordu sokūt, darīje vysus dorbus pi popa.

Dzjaks sarunova ar kolpu kai ņibejs nūkērt popu i pasasmītis uz juo. Vīnu reitu pops sacīje z dzjaka: "Tu aj z cerkvi i dzīt abedņi, a as toža dreiž nūīšu. . ."

Dzjaks i popa mātušķa nūguoja z cerkvi, a pops, kai i vysod; īīt kuchņī, aizkuosej, i par nagaru laiku izīt kolpyuņa. Tai i itū reizi, pops tī pa kuchņi suoka vajavuot ar Aņi. Dzjaks ar mātušku gaid, gaid, nikai navar dagaideit. Sadūmova dzjaks īt pasavjārtīs, kur palyka pops. Dzjaks toļka atdarīja kuchņis durs, i īraudzīje, ka paps, vīnā kraklā, i bez iuzu, īlācja bucā, kurymā bije pībārts vysaidu spolvu, kai jau i pi popa, tī pīnasja i vystu, i zūsu, i vysa ;kuo.

Dzjaks tyuleit itū bucu aiztaisīje cīš, i izguojs saucja kolpu, un pascīje jam, ka pops! pascīje, "kap tu tyuleit tū bucu, kur stuovjā kuchņī, nūvestim kur nibējs pa ceļi!" Kolps - kū jis tī ar zyrgim darīje - tai jis tyuleit podbrauc zatn kriļca, īlīk tū bucu i aizbrauc, aļi jis zynova, kas tja par djelu.

Brauc jis brauc - dabrauc da daguta zavoda, izvūrp bucā caurumu, i pīlej jimā daguta, i vysu bucu apleik toža aplej ar dagutu. Brauc jis, it kai dagutu puordavuodams, brauc un sateik muižys kungu. Tys breinuojās, ka ar popa zyrgim vad dagutu. Kolps jū satics, i vaicoj : "Moža kungam vajag daguta?"

"Daguta to maņi i vajoga," sacīje kungs. "Tyuleit atsagrīzšu atpakaļ, tu tī aizbrauc da muižai."

Kolps atbrauc da muižai, par nalelu laiku i kungs. Kolps atdora bucu, i izlaiž nu juos popu i soka: "Vot čorty, tnaņ daguta vītā īdevja čortu."

Visi lauds cīš breinuojas, aļi nivīns juo nasyta. Pops nu baiļu i nikur naskŗā, izstuovēja kai jieraņč. Kolps dabove lelū kārzi, īsādynuoja tymā popu i brauc; braukdams jis sateik ļauds, i klīdz:

"As vadu čortu visim ruodīt, aļi toļka par moksu."

Ļauds, kuŗī vjāras, i moksova, cyts pa grošam, cyts i vairuok. Tai kolps apbraucja lelu gobolu, i pīlasīja ar čortu daudz naudys. Atbraucja da sātai i izlaidja popu uorā, jū apmozgova, i jis vjāļ ilgi bije par popu. Kod pops sateik Aņi i soka: "Aļi Aņa, tu i čorts!"