6. A. 1725. Kārlis Skujiņa no Jūlija Jekuma, Smiltenes pagastā.

Vienam muciniekam bijusi varen smuka sieva. Tuvumā dzīvojis viens bagāts žīds, kas sievai plijies virsū kā burta nāve, un gribējis, lai sieva viņam padodas.

Reiz vīrs ar sievu abi nosprieduši, kā žīdu iznerrot, lai no tā vaļā tiktu. Vīrs izdarvojis vienai mucai iekšu, nolicis tai līdzās dibina stīpu un āmuru un gājis no mājas prom. Žīds noskatījies, ka mucinieks aiziet, un pie sievas klāt gan atkal. Mucinieks ar noskatījies, ka žīds ieiet viņa mājā un nācis apakaļ. Žīds mācies sievai virsū, un tā bījusi it kā ar mieru, bet lai žīds noģērbjoties pliks, savādi šī ne. Žīdam tas nebijis divreiz jāsaka. Pēc maza brītiņa žīds jau stāvējis pliks pie sievas gultas. Bet te uzreiz pie durim viens klauvējis. Sieva izlikusies nobijusies un sacījusi: "Vai Dieviņ, nu viens svešs nāk! Lec nu tai mucā iekšā!"

Žīds tūliņ mucā iekšā. Ienācis mucinieks, uzlicis vāku virsū un aizstīpājis mucu cieti.

Mucinieks sajūdzis zirgu, ielicis mucu vezumā un uz tirgu prom. Tirgū viņš par mucu prasījis simtu rubļu. Visi mucinieku izsmējuši un gājuši prom:. Pienācis viens žīds un prasījis cik muca maksājot. Mucinieks sacījis: "simtu rubļu." Žīds iesaucies: "Uj, vai tu traks ?"

Bet tas žīds, kas! bijis mucā, sacījis: "Jankel. dod vinem cik vins pras!"

Nu otrs žīds redzējis, ka ar vienu žīdu labi nav, un sācis ar mucinieku diņģēties, bet tas neatlaidis ne kapeikas. Pēdīgi žīds aizmaksājis ar' muciniekam simtu rubļu un paņēmis mucu.

Kad Jankelis atsitis mucai dibenu, tad tam par lielām bailēm un brīnumiem no mucas izlīdis otrs žīds, melns kā velns.

Žīds no tās reizes mucinieka sievai licis mieru un nerādījis tai ne acu.