1. A.1726. M. Pabērze Bauskas apriņķī. P. Birkerts. Latvju t. anekdotes, II, 314, 2047.

Reiz viens jauns pāris aizgājis pie mācītāja lūgt, lai tos uzsauktu. Mācītājam jaunā brūte ļoti patikusi, un viņš teicis tai klusi, kā brūtgāns nedzird, ka šonakt pie viņas ieradīšoties eņģelis Gābriēls un ka tas viņai jāuzņem. Bet lai neizpaužot tikai neko savam brūtgānam.

Mājās braucot, meita bijusi ļoti bēdīga, nav varējusi nociesties un izstātsījusi visu brūtgānam. Šis tūliņ sapratis, kas par lietu, un teicis brūtei, ja atnākot Gābriēls lai tik laižot klētī iekšā.

Vakarā brūtgāns paņēmis dzelzs apaušus, noslēpis klēts tuvumā un gaidījis eņģeli. Jā, pēc neilga laika nācis arī, pieklauvējis pie durvirn un ticis ielaists. Bet līdz ko durvis aizvērušās, brūtgānc pie durvim klāt un klauvējis arī savukārt. Brūte prasījusi, kas tas ir; bet brūtgāns atbildējis, ka Pēteris esot. Vai šeit neesot ienāčis eņģelis Gābriēls? Dievs viņam licis saskaitīt visus eņģeļus, bet Gābriēla trūkstot. Pēdas viņš sadzinis šeit.

Meita attaisījusi durvis un brūtgāns ņēmies eņģeļi mizot, sacīdams: "Še tev, Gābriēl! Še tev, apkārt vazāties, lai man tev pēdas jādzen!"

Un tā mācītājs dabūjis krietnu pērienu.