4. A. 1726. K. Bukums no 62 g. v. K. Vītmanes Valmieras apr. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 466, 2411.

Vienam lauku mācītājam bijis kučērs, kas pa naktim gājis meitās. Mācītājs to dabūjis zināt, gribējis redzēt, ko lauku puiši pie meitām nogājuši dara, un tā kā viņš pats arī bijis puisis, tas solījies iet kučēram Līdzi. Kučērs paziņojis meitām par to un piekodinājis paņemt klētī suņus un slotas kātu līdzi. Aizgājuši. Mācītājs runājis pirmais. Meitas arī piecēlušās un saģērbušās, bet kā vērušas durvis, tā suņi mācītājam virsū un sākuši to plēst, bet meitas ar slotas kātu ņēmušas slānīt - vai galva, vai acs. Sasists un saplēstām drēbēm uz māju ejot, mācītājs teicis: sirdīgas gan esot, bet godīgas. Nu vairs tas nekad meitas nav saucis par negodīgām.