1. A. 1726. Kārlis Skujiņa no Pēteŗa Antēna, Smlltenes pagastā, Vimbas mājā.

Vienam šķesterim bijusi traki smuka sieva. Mācītājs ar abiem pēlmindeŗiem uz sievu bijuši kā uzburti. Kā tik šķesteŗa nebijis mājā, tā viens, otrs, vai trešais klāt gan un mākušies sievai virsū kā nelabie. Sieva nevarējusi vairs nekur glābties. Vistrakākais bijis pats mācītājs. Sieva izstāstījusi visu to vīram un abi nosprieduši visus trīs palaidniekus labi krietni iznerrot.

Sieva norunājusi ar visiem trim, kad tie atkal tai bāzušies virsū, tā: tas viens pēlminderis lai nākot tādā un tādā dienā pulkstins pusvienpadsmitos, tas otrs iai nākot tai pašā dienā pulkstins vienpadsmitos, bet mācītājs lai nākot pulkstins pusdivpadsmitos.

Pienākusi norunātā diena. Vīrs izgājis no mājas un turpat tai namā noslēpies. Pulkstins pusvienpadsmitos tas viens pēlminderis klāt gan: vīns un saldumi līdza. Iedzēruši, ieēduši un pēlminderis sācis jau luncinātie!s&127; sievai riņķī. Šī savādāki ne, lai šis noģērbjas pliks. Pēlminderis noģērbies ar' pliks kā zutis. Sieva arī iegāzusies gultā un šis jau taisījies šai klāt, bet te uzreiz viens sācis sist pie durvim. Sieva uzlēkusi augšā no gultas un sacījusi, lai nu pēlminderis noslēpjoties aiz palaga istabas kaktā. Pēlminderis arī veikli kaktā iekšā un noslēpjas.

Sieva attaisījusi durvis, ienācis otrs pēlminderis: saldumi un vīns atkal līdza. Iedzēruši, ieēduši un pēlminderis sācis atkal luncināties ap sievu. Sieva savādi nav mierā, lai šis noģērbjas pliks. Pēlminderis arī ātri vien novilcis visas drēbes un stāvējis pie gultas gluži pliks. Te uzreiz pie durvim atkal viens klauvē. Sieva izlikusies kā varen nobijusies, lai šis ietot kaktā un noslēpjoties aiz palaga. Šis ar' tūliņ noslēppies, kā sacīts.

Ienācis mācītājs, tik priecīgs un laipnīgs, un atkal ar vīnu un saldumiem. Abi iedzēruši, ieēduši, bet sieva atkal citādi nav mierā, lai šis noģērbjoties pliks. Kā nu mācītājs nometis drēbes, tā viens atkal pie durvim sāk klauvēt. Sieva uzlēkusi no gultas augšā un nobijusies skraidījusi pa istabu. Kur nu noslēpties? Ķēķī stāvējusi kvēpu un pelnu muca un sieva sacījusi, lai mācītājs lecot tai mucā iekšā. Šis arī - ko tur kavēties - mucā iekšā. Ienācis šķesteris un sācis cilāt visu triju drēbes, kuŗas sieva sasviedusi kaktā, un prasījis sievai, kas tad te esot bijis. Sieva liegusies, bet vīrs gājis tūliņ pie palaga un atrāvis to nost. Šie abi luntiņi tur stāvējuši pliki un nobijušies. Vīrs paķēris biguli, sācis tos zeltīt un izdzinis plikus pa durvim ārā. Tad vīrs paņēmis mucas dibenu un uzlicis to pelnu mucai virsū, kuŗā mācītājs iekšā bijis.

Šķesteris ielicis pelnu mucu vezumā un braucis uz tīrumu. Uz ceļa tam nākuši pretī divi kungi un prasījuši, ko šis tur vedot. Ķķesteris atbildējis, velnu vedot. Kungi prasījuši, vai šis negribot velnu pārdot. Kādēļ ne? Salīguši par 80 rubļiem. Kungi noskaitījuši naudu un šķesteris nu ņēmis mucai vāku nost. No mucas uzlēcis mācītājs, melns kā īsts velns, un davai pa tīrumu prom.

Kungi no bailēm abi nokrituši zemē. Kad mācītājs bijis jau

labi gabalā, tad kungi, vēl tāpat zemē gulēdami, viens otram klusu prasījuši: "Vai tu redzēji velnu?"