1. A. 1738. Krišs Baumanis no Apriķu nespējnieku mājas. Cīravas pag. P. Birkerts. Latvju t. anekdotes. II, 337, 2109.

Viens mācītājs senākos laikos nomiris, bet nelaists debesīs un gājis no debesīm uz elli. Nogājis līdz vārtiem, bet iekšā nedrīkstējis iet. Domājis, domājis Labu laiku, līdz ar tumsu apradis un ieraudzījis lielu suni pie elles vārtiem ārpusē. Mācītājs nu domājis paslēpties zem suņa astes un noskatīties, kad kāds vēl nāks un attaisīs vārtus, tad redzēs, kā tur izskatās. Domāts; darīts, līdis zem suņa astes. Bet, ko domājiet, - palīdis un atradis tur visus mācītājus no pat Kristus dzimšanas laikiem.