1. A. 1739. V. Chmeļovskis Rīgā. P. Birkerts, Latvju t. anekdotes, II, 332, 2098.

Viens mācītājs jūtas nevesels un aiziet pie ārsta. Ārsts neko nevar pateikt, pirms nav izmeklējis tā izkārnījumus. Tad nu mācītājs uz baznīcu iedams, paņem ārsta pieprasījumu kādā traukā līdz. Baznīcā tas iedod savu nesamo ķesterim, kas nu grib izzināt, kas tai traukā ir. Neuzmanības dēļ trauka saturs izlīst un ķesteris viņu piepilda ar mīzaliem no kādas gaŗām ejošas govs. Pēc dievkalpojuma mācītājs paņem trauku un iet pie ārsta. Ārsts izmeklē un saka, ka mācītājam piedzimšot teļš. Tas nu pārbīstas un iet mājā. Ceļā uznāk negaiss un mācītājs paglābjas siena šķūnī, kur ierodas arī gans ar lopiem. Starp govim bij arī kāds teliņš, kas apgulās cienīgtēvam blakus. Tas no rīta pamostas, ierauga teļu un domā, ka nu dakterim taisnība. Tādās pašās domās ir arī citi.