2. A. 1739. St. Uļanovska Viļānos. Zbior wiadomosci do antropologii krajowei. T. XVIIL Krakavā 1895., 254, 7.

Bjeja kungs slyms, vyss ar ašņi mjeiza. Jis pīmjeiza gluozjā i djevja sulaiņam ņast iz doktora, lai doktors pasoka, kas jau jam par slimjeibu. Īt sulains i leitjeņč palejs, cīš glums, pasleid jam kuoja, izzalej tī mjeizoli nu gluozis. A goni gona cjeļa molā i gūs mīznī. Kū jam daŗēt? Jis jam" palīk gluozi gūvjai, lai jei pīmīznī, i nūnas jis da doktora. Doktors, pazavjērīs tamā gluozjā mjeizolus, i soka tai, ka byus tjeļš kungam. Nu, kū ta jam daŗeit? Vot jis apvaik slyktas dŗābis i īt par ubogu. Īt jis pa cjeļu i atrūn jis: guļ ubogs, sasals i jam zuoboki kuojā. Jis dūmoj tai: "Tu ubogs, es kungs. Tu ar zuobokim, es ar vjeizjam! Vajaga pajemt jūs, maņ gadjēsīs !"

Grib jis tūs zuoboks nūmaukt - navar: kuojis cīš sasalušš. Jis pajem, atgrīž tuos kuojas i īlīk kuļā ar zuobokim. Īt, īt - aizīt jam vokors. Daīt jis pi dzjerauņis - jam kauns ir saimijnīku prasjētīs guļāt. Jis īt pi bobuļcjeņis, jam tī īdevja vakareņu, jis aizjēds i atsagulās cjepļa suonūs; a kuojis tuos ar zuobokim līk iz cjepļa, lai juos izzalaižas. Nu, jis jau pats aizmīg, a bobuļkjeņai atsavadas gūs. Klēvjeņč solts, tjeļš sāļ kūpā, jei pajem, atnas jū iz ustobu, i līk cjepļa suonūs pi kuoju tam ubogam, a jei aizmīg poša. A vjeira juos sātā nabjeja. Pazamūst kungs, tauksta: kas tī iraida? I aptauksta: kuojgalī tjeļš! Ak, paldīs Dīvam, ka jau atsavjēdjās, suopis nikaidys nadzierdjējis! Vot jis mudri sazaladās i īt pa cieļu klusjeņom, kab tei bobuļkjeņa nadzierdātu. A jei aizmyga stipri i nadzierdjēja, ka tys ubogs izguoja. Pazamūstās jei iz reita, vjerās, ka kuojis iz cjepļa, a uboga nava. Vot tjev reizja! vysi ŗedzjēja, ka jis guoja, a tagad nava - kuojis vīn iz cjepļa pamjatja! Nu, mušeņ tjeļš jū apēdja! Pajēmja jei i nūsyta tjeļu! Atbrauc vjeirs, jei i stuosta: "Ok, vjeiriņ, kaida maņ nalaimja! Atsavedja tjei gūs, rogona, tjeļu, a jis apjēdja ubogu! Es i nūsytu jū!"

Vjeirs jēmja sīvu sist: "Kur tu duraks, bjeji ŗedzjējusja iz pasauļa, kab tjelš cylvāku apāstu!"

Apar tū šalti kungs bjeja nūguojis iz muojom i paiyka vasals.

Piezīme. Ļoti līdzīgu pasaku esmu arī Raunā dzirdējis. P Š.